Dzēsts profils 4. dec 2010. 23:28

Tas ir līdzīgi kā balansēt uz šauras laipiņas , lai pārietu uz upes otru krastu ..., vai noturēties uz laipas , vai nē ...

Dzēsts profils 4. dec 2010. 23:25

Jaa, Gundar...pulkstenis skaita laiku...tachu laiks pastaav neatkariigi no mums, un mums paar to nav nekadas ietekmes, un bezgaliigs nav nekas...visam ir saakums un beigas, kuras iespeejams ir kaut kaa saakums, bet to mees nevaram zinaat, tam vieniigi var ticeet! :)

Inta J. 4. dec 2010. 23:24

...pareizi Mairita....īpaši ,ja ,tas sitiens nāk ātrāk,  pirms dvēsele ir atradusi izlīgumu ar  Dievu....

Dzēsts profils 4. dec 2010. 23:20

Inta...nez vai kaads tik biezji veeleetos atcereeties jebko, staavot uz pashas malinjas. Taa kaa "atkal un atkal", laikam sheit buus nevietaa! :)))

Gundars Ī. 4. dec 2010. 23:20

...laiks iet...pulkstenis skaita laiku...nav sākuma, nav beigas...viss notiek, ar mums, bez mums, ar citiem...dzīve ir bezgalīga...mums...citiem...šajā čaulā...citā... utt uc utjp

Dzēsts profils 4. dec 2010. 23:18

Mairita, kad staavi uz pashas malas, vairs nav svariigi kur tieshi tika novilkta aizsardziibas barjeera, kas notur Tevi droshaa attalumaa no beigaam! :)

Dzēsts profils 4. dec 2010. 23:14

Ilga, tas par ko Tu runaa ir dziives pieredzes un gudriibas dikteeta sapratne, es biju domaajis, taas sajuutas, kas rodas pietuuvojoties liidzsvara robezjai neatkariigi no nodziivotaa laika.

Inta J. 4. dec 2010. 23:09

...Full Skreen....nekad nav pa sliktuTO acerēties atkal un atkal

Mairita G. 4. dec 2010. 23:07

Visgrūtāk novilkt robežu,kad pateikts par daudz,un kad nevajadzīgi noklusēts.Esmu sākusi piedomāt,ka vārds var tuvināt mūžībai ātrāk kā sitiens.

Inta J. 4. dec 2010. 23:06

...katru gadu no jauna....Jēzus bērniņš nāk......līdz Viņš nāks...lai mūs tiesātu...tāpēc"atgriezīsimies"......  kamēr vēl ir žēlastības laiks

ierakstam «svetku noskana»
Minka s. 4. dec 2010. 23:04

Šis muzikālais piedāvājums tikai PIJEHOVAM iepatikās, par ko arī NOKOMENTĒJA

ierakstam «40 rindas...»
Dzēsts profils 4. dec 2010. 23:03

Jo ilgāk es dzīvoju , jo vairāk izjūtu savu niecību mūžības priekšā ..., bet reizē arī - savu piederību Visumam ...

Minka s. 4. dec 2010. 22:58

Interesants HOBBIJS cilvēkam - arī tāds veidojums AIZRAUJOŠS

ierakstam «nom nom»
Dzēsts profils 4. dec 2010. 22:58

Inta, es domaaju, ka ir cilveeki, kas to ljoti labi apzinaas un saprot!

Inta J. 4. dec 2010. 22:57

...Leonīd,ne tur skaties....skaties dzīves būtībā

Dzēsts profils 4. dec 2010. 22:56

Leoniid man prieks, ka Tev vismaz kaut kas patika no manis necilaa praatojuma!

Inta J. 4. dec 2010. 22:56

...ar prātu to ir grūti apsvērt,ka mēs atrodamies--viena elpas vilciena,viena -sirds pukšķa attālumā...no mūžības......bet dzīvē ...tik lielu nozīmi piešķiram nenozīmīgien kašķiem...

Mairita G. 4. dec 2010. 22:54

Ilga Es.   

Minka s. 4. dec 2010. 22:53

SKAISTA  MEIČIŅA - mūsu gaumes SAKRĪT

Dzēsts profils 4. dec 2010. 22:51

Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts.
Par to kā vienā mirklī raizes,
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd,
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdī spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
- Nezināms autors -

Autorizācija