,,,,,,,,,arī trīdi dažu labu reizi.

Es kādreiz ļoti mīlēju vienu cilvēku, bet iznāca tā,ka mēs nebijām kopā. Pēc gadiem mēs nejauši satikāmies (neskatoties, ka abiem jau bija ģimenes) .Jūtas nebija izgaisušas . Un tad mīļotais teica- nav tagadnes ir tikai pagātne un nākotne.Tikai tad mēs sapratām cik ļoti daudz zaudējām nebūdami kopā.Šis satikšanās mirklis pārvērta visu mūsu dzīvi un arī mūsu tuvinieku dzīvi...diemžēl...

Mūžu dzīvojam, mūžu mācāmies ......vairāk mīlestības dodot.....

No mīlestības rodas dažādi prieki, brīnumi, bērni un dvēseles sāpes.

Ja tas MIRKLIS  PAZIB  DZĪVA  cilvēka acu priekšā,tad tā ir DZĪVE - citādā veidā
TAS  NAV  UZTVERAMS

mīlestība-liekas galvassapes

Labrīt,Inga
Draugam jau ne vienmēr ir jābūt blakus,bet ĪSTAM DRAUGAM vienmēr var pazvanīt...kaut nakts vidū............un domās vai ar padomiem,ar mīļu vārdu tas būs pie Tevis...

    Kādu mērvienību mēs izvēlamies.Sekundes ,gadi,mūžība?...

Tas mirklis tomēr ir mūsu dzīve. Un kada tāir , tas mūsu darbības rezultāts pat no bernības.

Nabagam narkošam i tur nav miera!

Kautvai vismaz to ka otrs to zinās.

Nu pilnīgi normāls cilvēks! Esi dabiska un viss notiksies!

..visu jau nevar gribēt vienā reizē...

Un ko tas mainīs?

Mirklis? Vai laiks? Nu jā, kā to ņem...Nu vispār jau tā ir -mēs jau dzīvojam tagadnē, bet vakar bija -pagātne, rīt  tikai būs nākotne (ja būs) . Reāli dzīvojam šodien, par vakardienu ir atmiņas, par nākotni, jeb rītdienu tikai domājam, plānojam (cerams).

Var jau būt arī eksistence , tas jau atkarīgs no pašiem  

Varbūt vienkārāk ir pateikt........

Neņēm Robertu pierē,iespējams melnais tev tiešām piestāv.

Pateicos,lai veiksme Tevi pavada.