Heino V. 12. nov 2010. 20:43Es arī esmu Latvijas patriots.Es par Latviju, kaut pats neesmu latvietis.Bet Latvija ir mana dzimtene.
Dzēsts profils
12. nov 2010. 20:37Gundar ...
Pārmaiņu vējš
vienmēr ir tas , ko gaidām ,
kaut arī vienmēr
tas baida mūs ,
bet vai tāpēc to
mazāk gaidām ...
Dzēsts profils
12. nov 2010. 20:23Gaida -
Vējš iemet rudeni
klavieru melnbaltie taustiņi
baroka melodija
vējā
tu lēni maisi apļus
pēcpusdienas
tējā
tev ir tik siltas acis, tajās
dzintaru atspulgi
dejo
eju pie tevis šovakar
vējš iemet rudeni
sejā
Autors: Lotte
Gundars Ī. 12. nov 2010. 20:20...atceries...pārdomu vējš...un arī vēstule būs dziļi pie ...
Mairita G. 12. nov 2010. 20:15Lai Tev jauks vakars.
Acīgā j. 12. nov 2010. 20:14
Es negribu būt ne arfa,ne čells,ne ērģeles.Es gribu būt vējš,tas ir brīvs,tas nav atkarīgs no solista.Vējš pie jūras un sasilušas smiltis... Mirklis? to pat daudzi nepamana... bet tas ir neatkārtojams,un vienmēr,lai kāds tas būtu-maigs,smaržīgs,silts jeb raupjš,vēss,nekāds... tas ir un paliek,un atstāj sevi.Es gribu būt mirklis,kurš piepilda telpu,kam piemīt noteikta smarža,kas nesadeg ikdienas steigā un nevajadzīgos darbos...
Dzēsts profils
12. nov 2010. 20:13Novēlu Jums spīdēt,kā prauliem tumsā!
Dzēsts profils
12. nov 2010. 19:46Frēzij , cik lasīju , pat ļoooti atbilstoši , turpini , gaidīšu nākošās zīmes !
Dzēsts profils
12. nov 2010. 19:34Ir paruna sena, veca kā zeme:
Apdomā divreiz, pirms ko sāc!
Ik reizes, kad manī dzimst šī vēlme:
Sacīt tev – lūdzu, tuvāk man nāc...,
Paruna šī, kā vīruss postošs
Inficē manas maņas, izņemot vienu,
Tā uz šis lapas aust kā rīts mostošs,
Līdz iemieso sevī drūmu, vientuļu dienu
Sev vienīgā zināmā veidā, es tagad
Tev atklāju savu dvēseli, kā gleznu tukšu:
Uz audekla klātas krāsas, bet toņu tur trūkst,
Tie paliks vienmēr tādi, ja arī turpmāk es mukšu
Prom no vārdiem, kurus sacīt tev vēlos,
No pirkstu pieskārieniem taviem, kas toņus radīs
Par simpātiju liesmām, kuras gleznā kvēlos
Kā Erota svētība – tā savas sēklas stādīs
Tu varbūt jautāsi man: kāpēc un kā?
Es atbildēšu: Tava Daile, kā krāšņs zieds...
Tu sacīsi: Katram ziedam pienāk riets.
Es smaidīšu: Ne tiem, dvēseles dārzos plaukušiem...
Tu teiksi: Kādēļ jūtas nevari skaidros vārdos man paust?
Es čukstēšu: Tas taču pārāk vienkārši būs...
Tu beidzot smaidīsi: Vai tad no tā jūtas neīstākas kļūst?
Es sapņošu: Nē, bet vēlos ietērpt
Tās aurā.., tā radīs tik tiešām patiesu!
Tu brīnīsies: Ko gan?
Es starošu: Smaidu tavu patiesu...
Tu sakautrēsies: Ko paudīs šis smaids?
Es klusēšu: Tu jūti, ka mīlēta tiec!
Dzēsts profils
12. nov 2010. 19:31nu redz kā: visu slikto 2011 varēs novelt uz planētu stāvokli....vai ceļa policisti arī tam piekritīs?
Heino V. 12. nov 2010. 19:27Citu cilvēku tiesības.Cilvēks ar savu kaziņu pastaigājas pa ielu un arī mīlējas tur pat.Manas tiesības.Vai ar savu zārciņu, ja nekrofils.Arī cilvēku tiesības.
Ir valstis, kur par to krimināli soda , pie mums atļauj, te es nedomāju savus iepriekšminētos piemērus. Krimināllikums arī ir cilvēku izdomāts, kas balstīts uz nezin ko.
Ārija x. 12. nov 2010. 19:16Es jau teicu, ka morāle pārāk nekonkrēts jēdziens, atkāpos no tā tāpēc un paliku tikai pie diviem punktiem - lai nav krimināli sodāma darbība un lai nepārkāpj citu cilvēku tiesības. Līdz ar to automātiski atkrita pedofilija - gan no krimināllikuma viedokļa, gan no citu (bērnu) tiesību viedokļa. Bet, piemēram, tos pašus homoseksuāļus toties uztveru toleranti - BET atkal jau, ar noteikumu, ka viņi neskrien pa ielu puspliki un negriež apakšveļu ap galvu - jo ar šādu rīcību viņi aizvaino manas jūtas un tas nav smuki!
Dzēsts profils
12. nov 2010. 19:16Ar ambīcijām vien tādā gadījumā ir krietni vien par maz, tur arī pamatīgas zināsanas un prasmes vajadzīgas. Iniciatīvu no kolektīva cilvēkiem Tavā labā- tas nav nereāli, bet laiks paies gan. Un tur Tev un Tavām personīgajām īpašibām būs liela loma.
Heino V. 12. nov 2010. 19:12Tolerance.Tolerancei nav robežas, jo tās robežas nosprauž cilvēks, kuram nav robežu.Paskaties kriminālās ziņas.
Valdis m. 12. nov 2010. 19:11ja jau artisti taa saka tad ta ari ir vini zin
Dzēsts profils
12. nov 2010. 19:11Tādēļ, ka sirds dziļumos vienmēr sēž spoža doma- ka notiksies tā, ka vairs nebūs rezerves variants , bet - uz pilnu klapi, solo, pašās pirmajās rindās. Stiprs blakusfaktors ir arī kaudze padomdevēju- labak ir piedalīties, tad ir iespējas, varbūtības, un - ja nu tomēr... Labi , ja to visu spēlēsanos var nolikt maliņa, pieredzes plauktā. Un cik forši ir tad, kad nav jāspēle, bet var dzīvot- tā kā ir. Bet tā ir katra paša izvēle- iesaistīties spēlē, vai tomēr nē.

