Vai tik nebūšu Tevi aplipinājusi ..., viens jau sūdzējās ... Ienāc Vilciņa blogā uzdejot - uzreiz labāk jutīsies !!!!!!!!

Saapiigi patiesa doma ... shodienas lietus ar auksto veeju laikam daudziem atveejojis rudens nostalgiju...

Turpmaak esiet praatiigaaki un miiljaaki, lai izdodas!!! :)

PALDIES! Arī Tev - sallllllllldu !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Viss ģeniālais ir vienkāršs ...

Labs ieraksts , aplausi par šo!    
Ļoti patīk pīlādži!
Vīns ir pagaršots, zinu, gards, šobrīd neatteiktos no malka pīlādžu vīna..., eh
nu ja, tas man tagad mājasdarbs- sagādāt sev tādu!
ja vēl būs atrodami pīlādži...  

tā ja

Piemirstā  ,,Mazo putniņu deja ,,- tik jauka!!!!!!!!

Jauki! paldiesiņš

Viņa dzīvo
Manā ķermenī un miesā
Manā elpas vilcienā
Katrā sejas mīmikā
Kaislē kura līdzīga liesmai
Un es zīmēju viņu savās rētās
Lai nostātos saulē un ne ēnā
Katru dienu tā manī plūst
Un es nespēju izmainīt domas
Jo
Viņa manās vēnās ir kā heroīns
Džeimss Freirs

Ehhh, vēl citas rindas neiekopējās...
šīs romantiski izjustās tak bija paredzētas--->
Kļavlapu putenī
Stāvēt,
Dvēseli atvērt
Rudens smaržām,
Sajust
Rudens elpu
Sevī plūstam,
Krāsainu gaismu
Ietekam.

Kļavlapu putenī
Stāvēt,
Savu sapni
Rokās satvert,
Pret debesīm
Pacelt,
Ļaujot rudens
Gaismai
Svētīt to
sorry .

Vilks, kādas skumjas, kāda nepiepildīta mīlestība!? Tu ko! Tāds krāsu un sajūtu reibums, ak!   Un lietus arī atļaujas būt tāds rakaris- romantiķis! Bet rudens drēgnums- nu, šito fruktu vnk nevajag sevī ielaist- un labi būs!
Man patīk iedomāties sevī šitentādu koku ar saules pielietiem lietussardziņiem- pret visu to, kas man mans. Kas ir bez prieka. Hmmm, varbūt vēl kādam der  

  
Nevajag atteikties
rudeņa lapkritī dejot,
vējš kad aicina
strauji virpuli griezt.
Tas nekas, ja pelēcīgs vēsums
jau manāms ir dabā,
pēdējo rozi vēl ceļā
var vasarai aizejot sviest.
Ziema būs gara,
dūks vakari rāmi un silti,
rudens valsis vēl ilgi
atmiņā nāks.
B.Žurovska

Vēl jau lai top rudens krāsu akvareļi, tik daudz skaista vēl šoruden priekšā, kur nu vēl līdz pavasarim!
Hmm, bet dziesmiņa Tev tiešam nav raksturīga, taču- tās optimisms priecē!   ...

kkas mistisks notiek ar Vilku šai rudenī

1100. gads, Vestminsteres abatija, Londona. Uzraksts uz kapakmens “Kad es biju jauns un brīvs un manai iztēlei nebija robežu, es sapņoju izmainīt pasauli.
Kas es kļuvu vecāks un gudrāks, es atklāju, ka pasaule nemainīsies, un tāpēc sašaurināju savus sapņus un nolēmu izmainīt tikai savu valsti. Bet arī tā šķita nesatricināma.
Kas es sasniedzu sirmu vecumu, ar pēdējiem izmisīgiem centieniem es nolēmu izmainīt tikai savu ģimeni, tos, kuri man ir vistuvākie, bet arī tas nenotika.
Un tagad, kad es guļu uz nāves gultas, esmu nonācis pie atziņas, ja es pirmām kārtām būtu izmainījis sevi, tad es ar savu piemēru būtu spējis izmanīt arī savu ģimeni. Pateicoties savu tuvinieku iedvesmai un iedrošinājumam, es būtu spējis uzlabot savu valsti un kas to lai zina – varbūt būtu izmanījis arī visu pasauli.”

Aha. Šovakar gan- miers. Vakarnakts mūza mierā likusies, šī nakts jāizguļ.
Uz dušu, tad buču un čuču.  

Vai vērts tad par rozi kļūt, lai skumjās ātri novīstu .

Laiks iet rotaļās    vēlējums no sirds  

ko jums nozīmē smēķēt? ja tiek uzrakstīts- smēķēju, tad jums tas nozīmē smēķēt katru dienu, ik pēc stundas, daudz?...

man šķiet, ka ikviena darbība, ieradums, kas šobrīd tiek klasificēts kā kaitīgs, sākotnēji ir ar pozitīvu mērķi radīts. Kaitīgumu nosaka tā lietošanas daudzums un biežums.
Smēķēju reizi nedēļā, tad pusgadu nesmēķēju, tad atkal uzsmēķēju.

Es atļaujos šo vājību tad, kad jūtos morāli slikti. Neesmu ne smēķētāja, ne nesmēķētāja. Un savā ziņā nedomāju, ka tas man būtu jāskaidro... kas es esmu. Gribējās tikai izteikties, ka nav uzreiz jāsaka hop, pirms nav pateikts hip.