Ja ne labāku tad savādāku noteikti.

..vārds "perfekts" man saistās ar kaut ko sastingušu!!!!...tāda dzīve diez vai var būt brīnišķīga!

Skaisti , Valter ...

Al;eksandr , bet paisums- bēgums , laime - nelaime ...,TAS PATS augšā - lejā vien sanāk ...

Perfekta dzīve diez vai ir brīnišķīga...jo vienmēr ir jādomā, lai tā būtu perfekta....

  Konservu pirktu, jo ir cerība, ka no viņa tur tikai caurums būs, bet man ir cita problēma - staigāju negludinātās drēbēs, jo gludekli baidos ieslēgt....

Dzīve reizēm mēdz būt nežēlīga, lai redzētu cik daudz mēs spējam izturēt....

kaut viņa nespētu atņemt cilvēka dzīvību.

Paldies Tev par smaidu! Es čukstu klusi.
Tik gaiši pat saule nav mirdzējusi!
Viens mirklis... bet simtus spēj aizvietot.
Viens mirklis... bet gadiem var gaismu dot.
Un sirds - pat, ja būtu tā tēraudcieta,
Man pārvērstos ziedošā pļavā uz vietas.
                                  J.Sirmbārdis

Kas attiecas uz šo dziesmu, viss noformējums kopumā......neizsauc nekādu līdzjūtību, bet rezerves ar kādreiz var beigties, paraudāt var arī sīpolu mizojot, neviens nav to vērts, lai lietu asaras  

Cik patiesi vārdi! Kaut biežāk varētu pie tiem pieturēties!

...negribu /Jozefa Kiršnera/ vārdiem piekrist...Katra spoža zvaigzne,jaunu laimi nes! Laimīgs esi,kad JŪTU vilni var salīdzināt ar okeāna vilni - PAISUMS un BĒGUMS.

Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai
un dienai piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
mirdz savādāks.
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
                           A. Krūklis

No tavas mutes,dieva ausī...

Pīlādži jau sarkani,
Rītos dažeiz miglaini.
Tas viss,tas viss,tik tāpēc ir,
Ka rudenim jau labi ir.

Visas puķes noziedēja,
kamēr vista olas dēja.
Skolēniem jau skolot sāka,
Nu tiek pārbaudīta māka.

Skolēniem ir lieli prieki,
Nu ir jāpērk visi nieki.
Vecākiem ir lielas raudas,
Jāmeklē tiem makā naudas.
Ko juti, Čak,
Kad rakstiji par logu,
Kas savas asaras tur
Miglā lej un lej.
Ko juti, Čak,
Kad rūgto šņabja ogu
Tik negausīgi baudot lētā dzertuvē...

Vai mīlestība tā?
Vai sāpes,
Kas griezās tevī klusi elsojot,
Kas lēni līda čukstot: ”Sāpēs, sāpēs,
Par maz ir baltās krāsas dzīves paletei”.
Kas trieca tevi, dzina slāpēs,
Kad gribējās vai uzspļaut pasaulei...
Līdz savu nolemtību, trakais, trakais,
Tu mēģināji dāvāt pudelei...

Aha - viņa vēlas kļūt par viņa "problēmu" ..

Iespeejams ka passu labaako!

....ja ne labāku, tad ko savādāku

Uz vientuļniekiem saulriets atstāj vēl smeldzīgāku iespaidu...

Aleksandram -  

Tu nobriesti laimē, bet tāpat arī nelaimē. Ja tu neesi bijis nelaimīgs, tu nevari būt laimīgs.
/Jozefs Kiršners/