ap to pašu vien riņķojam.. neko neesi zaudējusi..)0

Nekas nav sakāms......jo ir visādi, arī otrādi.........

ta stad laikam ir tas sekss, kas  notiek pakļaujoties  instiktiem.. 'bez prāta  līdzdalības/.. nu tāpat kā  dzīvniekiem.. tak jau laikam tā tas jāsaprot..))

Stereotipi.

I vieni, i- tie otri..ir dažādi..ļoti.

ja gribas raudāt, tad jāparaud.. neatkarīgi, ko par to domā vīrietis.. bet publiska puņķošanās gan nav patīkama..))

Diezvai vienmēr tikai izgaztuve. Labi darbi arī ir. Lai buvēt nākotni, jābūt drošam tagadnes un pagātnes pamatām.

Piekrītu Tev, Alise ....

Nē, neesmu niķīga.

Kaitina tukša muldēšana..pie tam- it kā ar saturu

..man vienalga, ko uzskata vīrieši..ja man gribas raudāt, tad raudu!!!!!..Tā ir mana personīgā darīšana!!!

..vari jau skatīties, tikai, ko tu tur redzēsi.?...pagātne ir "mirušo lietu izgāztuve"...!....

Vīrietim tas būs sīkums- sievietei- pasaules traģēdija. Pieliec klāt vēl hormonu svārstības - pilnam komplektam. Vīrieša un sievietes domāšana un vērtību skala ir loti atškirīgas, tādēļ nu nevajag uzreiz domāt, ka ar šādu vērtējumu vīrietis izrāda savu neiejutīgumu vai vel sliktak- velas sievietei ieriebt. Labak vajag paskaidrot- kas satraucis, kapēc ir asaru plūdi un ko šajā gadījumā gaidi no vīrieša- tikai pažēlošanu, mierinajumu, vai palidzību problemas risinajuma.Savādak, nabadziņs, nezin - ko lai dara, kas būtu jādara, un sāk nervozēt.

Mīlestības kaps – Fricis Bārda  

Kur nonāvēta mīlestība dus,
tur mēnesis ceļ naktīs bālu krustu.
Ik nakts tā asarainos palagus
klāj žāvēt tajā, lai jo drīzāk zustu
tās dzīves pēdas, kas to apsmējusi.
Bet zvaigznes, kurām gadās tuvāk stāvēt,
sāk sveši vizuļot un raudāt klusi, klusi…
Un slapjos palagus nekad tai neizšāvēt.

Man nekas, bet Tu gan Ingrīda liecies tāda ņiķīga.....

...nu bet cik smuki,buutu tas tonniigaas,i nebuutu ko redzeet...

Un Tu, inga, to jautā citiem????

Es..zinu par sevi.
Tu..jādomā..par sevi.

Kas Tev no tā, ko kurš uzskata vai neuzskata??

....jāā,nez ko dāvinātu ginekologam????

viņiem tie varbūt arī liekas sīkumi, bet mums sirds un dvēseles skalojums!
No asarām nav jākaunas!
ja ir aizkustinājums, tad ir ar asarām vai bez, bet ir!
Skaisti!

No asaram actiņas kļust gaišākas.

Paldies, Vilks Vientuļais,
                         par klipu.
Tagad- noskatījos arī to. Un, pat pirms to redzēju, tikai- izlasījusi Tevis uzrakstīto, netīšām sanāca, ka..domāju par to pašu.

Jā, Laila Neļķe,
       tas puisis, te, teica tieši to pašu: Tieši uz ielas man nepārtraukti atgādina, ka..esmu savādāks. Ar to..vnk jāsadzīvo..kad to atgādina īpaši sāpīgi, eju cilāt dzelžus.. Un- tieši te, pie mums. Citur..kur pabijis..varot justies, kā patiešām jūtas.
Viņa sapnis- nokļūt paraolimpiskajās spēlēs.

Nezinu, nekad neesmu varējusi saprast:
AR KĀDĀM TIESĪBĀM CILVĒKI LIEK OTRAM SĀPĒT??????

Kā..stulbums..nesapratne..neiejūtība..var iemājot kādā tik................ te jau nav vārdu.

...asaras ir tās,kas noskalo dvēseles putekļus...