..un šokolādes krellītes jums

     --smaidu krellītes Tev----vari neadbildēt neko----

Skaidrs, védlodzins jàtur valà !  

Mūri ap sevi veido tas,kurš ir aprobežots ar apkārtējo pasauli - sabiedrību !

Paldies,Ingrid

  Čigāns aizbrauc uz sarkano laukumu ar savu zirgu un prasa Brežņeva,kad būs komunisms....Tu paskaties uz savu pajūgu,kad tur stāvēs mana Čaika  blakus  Tavam pajūgam,tad būs komunisms....

Nav gan izzudusi. Īsto mākslu lielveikala izpārdošanā nesatiksi. Visi rakstnieki u.c. mākslinieki jau nav LIELIE mākslinieki. Kam patiesi interesē cop: *Augstā, īstā māksla un literatūra * tādu arī sastop. Melnais nav tikai melns.  

Grieķijā esi bijis?

Viss labi ! labi kas beidzas ...,     dzīve - IZDODAS !  

https://www.youtube.com/watch?v=LqC6soPvWkw

Dziesmas spēj runāt ...un ja ir atbilstoša dvēseles, emocionālajam stāvoklim...Tevi uzrunā.
Un tu drillē...drillē līdz pietiek un Tev gana

Sasmaidināji , Max !  
Tavu komentu sapratu - kā pastāstiņa sižeta tālāku pavērsienu ...,   kurš labi turklāt - epilogā iederējās !   aiz ko arī tika atkārtots ..., kā šīs story laimīgo beigu noslēguma  - punkC .  

Nē, ne-slikto Cilvēk, tā NAV mana dzeja, dmž.
jau krietnu laiciņu atpakaļ, sērfojot netā, uzdūros sava vārda māsas dzejai.... jo vairāk lasīju, jo pārsteigtāka kļuvu:  Nu kā Viņa, tieši Viņa, pratusi pateikt savas domas vārdos, kas it kā- izrauti no manis... un bez tam- tas 7!!! ja man pasaulē ir kāds mīļš skaitlis, tad tas ir "7" vai "17"... trakākās sakritības...

man lūdzu
simts gramu
draudzības
un div’simtsgram’
labsirības,
puskilogramu prieka,
un vēl mazliet
laipnības gribas…
rauc pārdevēja
pieri
un prasa
vai “visi man mājās”,
un iesver man
tūtiņā
vienaldzību….
tonniņu-
kā jau tas klājās..       / Ingriida7/
..............................................
Todien, pievilto cerību veikalā, netika ievesti sapņi svaigi... gadās... ar laiku jau aprod, ka ne katru dien'- uztrāpīsi pievedumam- īstajam.. lētam, vai ne tik lētam; cits- visiem, cits tikai- izredzētam.. un pierod jau lēnām pie visa.. arī pie tā, ka darbā apnicīgi baigi.. un, neskatoties uz visu, tavi pirksti, kad netīšām pārslīd pār manu plaukstu, ir tik neticami, tik atpazīstami- maigi....

Atkal jau esi šokējošo Apollo apmeklējis ?  

Interesanti , par ko cilvēki sapņoja akmens laikmetā ...

Īstā ir domāta tikai māksliniekiem - lai viņiem būtu ko apspriest un par ko strīdēties  

lābak fuksan...fuksančeg un viss  

Ingrīda ,vai tā Tava dzeja?!

Es negribu sāpes nu vilšanos,
Tukšumu, vienaldzību..
Es gribu gaišu, godīgu
Un īstu mīlestību.

Bet tu tikai maigi pasmaidi:
„Rimsties, un baudi šo brīdi,
Un mierīgi visu „izgaršo”-
Jo viss kopā tas saucas – dzīve
                                    /Ingriida7/

.... mjāā... lai nu mums sanāk!! ieiet "pievilto cerību veikalā"- īstajā brīdī....  

.... tas jau ir pats muļķīgākais, ka paturam īstajā brīdī to īsto vārdiņu pie sevis... vai arī- izsakām to, ko vajadzēja noklusēt... Un- kam tad beigu beigās tiek iespītēts, kam nodarīts pāri??..
.... viens vienīgs patiesi mīļš, silts vārdiņš spēj veikt brīnumus, un man jau šķiet, ka mēs visi šo brīnumu esam ne reizi vien sajutuši.... nu tad- vrb nenožēlot to sajust arī citiem?? /kā saproti- retorika, saistībā ar dziesmas tekstu/ ..  

Lai grieķi dzīvo KOMUNISMĀ...