Lita, Tev noteikti ir taisnība, tā pat ka Annei, man īpaši nav ko piebilst!  

Andi, Tev arī viens ieteikums, kuru pilnīgi mierīgi vari neņem verā   Esi apdomīgāks ar to, ko un kam saki. Visi cilvēki nav vienādi iecietīgi un toleranti...

Oooo...skatos pati dzejniece Anuga nenocietās un Zīles izskatā ir ieradusies, lai nodemonstrētu savu intelektu!   Pāris dienas atpakaļ Inetas blogā lasīju, kā sūdzējies cik daudz Tavos blogos personĀŽU, kurus tu nežēlīgi bloķē! Vai tas tiešam atbilst patiesībai!?   Vai man tagad arī vajadzētu kaut ko te padzēs un kāu noblokēt? Nedoāju viss. Ka teica Robčiks, savējie sapratīs, kurš te ir kurš... Saprotu, ka neesi šeit ieradusies tā pat vien. Droši vien vēlies saņem kādu VISS VISS nomināciju. Lai tā būtu. Piešķiršu Tev viss viss  iekārojamākās Amigosa tantes titulu. Tam ir pamatojums. Tikai pie dzejnieces Anugas, vairāk kā 5 gadu garumā, vēl no tiem laikiem, kad viņa bija Ilga Es, un pirms tam Viva Ro, un vēl kaut kas tur pa vidu, katru nakti ierodas pielūdzēju pūļi, lai pie sava elka kājām atstātu savus īkšķus... Ja kāds grib redzēt, kā patiesībā izskatās iekārojamākais cilvēks Amigos, tad Robčiks noteikti var pievienot bildi, zinu, ka viņa arhīvā ir šeit iekārojamāka cilvēka reālā bilde...

Atsevišķi Zīles kungam neko nerakstišu

4au, Aļowa!   Paldies par atzinīgo novērtējumu, priekš manis tas patiešam ir svarīgs. Tev savukārt novēlu turpināt pilnveidot savu rakstību, un ja reiz esi ieviesusi to, ka š burtu aizstāj ar w, tad vajag sāk lietot č vietā 4, tā tagad visi modīgie dara...

Ingrīda, es TAČU TEICU, ka viss nav tā kā izskatās!   Viss viss labākā, vai viss viss naivākā, nav sliktākās nominācijas!   Vīriešiem patīk, ja sievietē ir kāda dala naivuma...

Robčik, man patīk Tava humora izjūta, un to, ka saproti jokus...

... jā, Ingrida, iekšēji mēs esam tik vienādi,tikai baidāmies to atzīt.Visi esam vienādi viegli ievainojami, visi reizēm smaidām cau asarām kaklā,visi esam tie ''dzelžaini stiprie'', tikai naktīs , vienatnē, raudam spilvenā... Stereotipu iespaidā baidāmies būt paši, paši no sevis baidāmies...
Un tad kādā mirklī no ĪPAŠIEM kļūstam '' nekas īpašs''

Tikai tas iekšējais nemainās, tas paliek tas pats ĪPAŠAIS... vienmēr un nemainīgi...

.... mēs jau visi, nu tā, kopumā ņemot, esam "nekas īpašs"; bet tad, kad to vienu "nekas īpašs", atdala no otra "nekas īpašs", tad redzi/saproti gan, ka īpašs ir viss, kas katrā no mums... gan plaukstas, gan smieklu krunciņas ap acīm, gan tas, kā smaidām vai kā raudam, cenšoties noslēpt no citiem.... gan tas, no cik bedrēm nav ārā tikts, gan tas, uz ko ejam- šobrīd.... un tad- tas "nekas īpašs"- top ĪPAŠS, ļoti... nu tā kkā es to sajūtu.. :)

Ingrida, nekas īpašs.  

... jā, Ingrīda, ''pūcēm'' naktīs, lasot dzeju ( dvēseles dzeju ) ir tik neizsakāmi grūti piespiest savu dvēseli klusēt...
Fantastisks komentārs!

... un dzeja - taalais_sakura, kā vienmēr (kā toreiz) tik paņemoši dziļa, paldies!

   Pats ļaunums??
   Nezinu!! Jo te- neiederas apzīmējums šis.
   Pats viltīgākais, Viltus??- zinu gan, jau sen.
   Kurš spēlē pēc saviem, pašuzradītajiem noteikumiem, jau gadiem.. un spēlēs tikmēr, kamēr būs šī vietne, kamēr būs- pats/-i. Visi, kas mēģinajuši to caursist, vienalga- ir cietuši fiasko.

   Tikai, kā jau teicu Tavā blogā  "Quod licet Iovi, non licet bovi":
"Un to, ka ir lietas, kas te, šajā vietnē, paliks nemainīgas, arī esmu sapratusi. Esmu tikai tāda, kāda esmu, un laiks, kad te cīnījos ar vējdzirnavām, postīja jau mani pašu."
   Esmu- sevī- tam priekšā uzcēlusi žodziņu; tādu- necaurredzamu, nepārsitamu.
Un samierinājusies, ka ir lietas, kuras nemainīt ne man, ne tiem, kas gan gudrībā, gan emocionāli- daudz stiprāki par mani.

Šovakar man...

...padalos arī ar jums

.... es pēdējās dienās, kopš man tika piešķirta 2.Dzīve, izvairos no sentimenta, no tā, kas plosa mani joprojām. Tās rindiņas, kuras pārkopēju, man- trāpījums precīzs!!.. es nevēlos, ne tuvu!!, ka viss notiek tā, kā nu notiek, katram savs lepnums, sava iespītēšanās..... bet tad, kad karājies virs "NEBŪT", tad saproti, ka viss tas, ko mēs izspēlējam dzīvē savā, ka viss tas, kur kkāds pārprasts pašlepnums vai vēl nez kas tur- ir vērts- nekā!!!.... jo- rītdienas var arī nebūt..

Tu atvaino, lūdzu!!; dienā- tad es turos braši; kad nakts- tā vnk parauj vaļā to, ko par varītēm centies sevī apspiest... Ir draudīgi būt pēc savas būtības "pūcei", jo tad dvēseli savu- nenoslēpsi vairs- pat pati sev- nē..

Paldies,Ingrīda!

Tu zini?? Ja izlasot dzeju, es mirkli vnk sēžu.. un tad- lasu reizi otro, lai saprastu pati, kas tieši mani uz mirkli paralizēja... tad tā ir- DZEJA!! .. kā jau reiz teicu: rīmes, lai cik veiksmīgi, uzjautrinoši, utt. un tjpr. sarīmētas, ir un paliek- rīmes. Bet DZEJĀ ir kas dvēselisks, ļoti; un, pat gribot uztaustīt, pateikt ko tieši, tas nav iespējams!! Jo tā ir- Dzeja!! Kas runā ar Dvēseli savā, dvēseļu valodā..

un neviens nejautā kā var
dilt nebijusi mīlestība
bet var
dilst
tu skaties kā ar katru dienu
pazīstamais kļūst svešāks

Paldies Tev, Dzejniek!! Par to, ka liki man piestāt, sevī.... kaut uz mirkli....

Ar ko tad  viņš pilns - ar pelējumu ?    

j=i

AK-Šadurskis

man ir viens kocins latvijas laika pilns  1936.gada....uz etiketes ir rakstits ...invalidu un celu nodoklis ir ieklauts cena...