Dzēsts profils
7. nov 2015. 21:59Par to jau runa...priekš bērniem tikai no atkritumiem un liekā krājumiem...
Ineta L. 7. nov 2015. 21:59kuku, met pie malas māņticību , uztilizēt vajadzētu kā pienākas, - re, pat mozaīkas varot izveidot ...vai diskobumbu
Čau , Robčik, neesmu skaitījusi savus mājas spoguļus.Ja nu kāds Tev paliek lieks, tad jau zināsi, kur vest
savsem k. 7. nov 2015. 21:59Tajos laikos PSRS zaudēja "aukstajā karā" un bankrotēja
Dzēsts profils
7. nov 2015. 21:56cau...man majas ir 22.spoguli......1.stava......
Dzēsts profils
7. nov 2015. 21:53Forši...no saplēstiem spoguļu atkritumiem bērni varēs veidot lausku mozaīku un greizos spoguļus
savsem k. 7. nov 2015. 21:48Nav obligāti savā dīķī - kājas sagriezīsi ... met kaimiņa dīķī
savsem k. 7. nov 2015. 21:45Saplēsts spogulis - tas uz nelaimi ... spoguļa lauskas obligāti jāiemet ūdenī
Ineta L. 7. nov 2015. 21:01Ir šodiena, šis laiks, šis mirklis, tikai paša domas jaucas turp un atpakaļ, ir grūti iemācīties būt te un tagad, izjust, nevis vilkieties atpakaļ pagātnē vai raudāt par nepienākušu nākotni... Uzrakstīts tekoši...., bet manipulē katrs pats ar sevi jeb ļaujas sev to iestāstīt.
Dzēsts profils
7. nov 2015. 20:11Rītdiena ir cerības māsa un, kas tad ir dzīve bez cerībām...Tā mūs iedvesmo uz saulaināku nākotni , tādēļ ne tik skeptiski raugos uz to, ko tā var atnest, bet interesants skatījums uz to
Dzēsts profils
7. nov 2015. 19:12tu gan esi tundru tundra duraku duracin ....maksim.... tava veca resna grabuliene gunina ir arnis,mēs esam spējīgas turpināt ceļu tālāk,ko par DZĪVI sauc!
Jans J. 7. nov 2015. 17:34Arnis Kļava .... kā būtu ja novilktu bikses un atgriestos svārkos .... "spējīgas"
Nezinu kāpēc, bet besī šīs dzimuma maiņas.
Domāju, ka daudz nekļūdītos pat nosaucot kuros svārkos.
Atvainojos, bloga autorei.
Dzēsts profils
7. nov 2015. 17:18Nē, tauta paliek tāda, kāda ir valdība.
*Pareizāk, kāda valdība, tāda arī tauta.
/ Vjačeslavs Sergejevs /
Čiekurs E. 7. nov 2015. 16:58
.............................. katrā no mums dzīvo šis jautājums-''cik mēs viens par otru zinam?''................................................''''
....bloga uzrakstījums diezgan intīms veltījums kādam,...bet,citreiz izbļaujot no sevis sāpi publiski,mēs esam spējīgas turpināt ceļu tālāk,ko par DZĪVI sauc!
Vasilijs P. 7. nov 2015. 15:49Esmu dzimis nabadziga negeru gimene.Uzticigs CIP-saprotu.Atraitnis
Aija B. 7. nov 2015. 15:11Diez vai ir kāds cilvēks caur savu jaunību, kurš nav izbaudījis tādu depresiju.Tikai nepratis to izteikt, izlikt uz papīra, izkliegt tik patiesi, tik skaisti. Citam tā ir vienas diennakts sirds sāpe, cits šādā depresijā iegrimst pārāk ilgi, kad jāprasa ārsta -psihologa palīdzība.
Tā ir katra cilvēka gara un dvēseles izaugsme, kad sāk pārtapt par pieaugušu cilvēku. Caur dvēseles, gara sāpēm mēz izaugam.
Dažreiz cilvēks pat nespēj pacelties virs šīm sāpēm- līdz mūža galam paliek, sievas, mātes paspārnē. Savu dzīvi tā arī nodzīvo būdams Liels-Mazs Bērns

