"Piedrāzt visu!" Es tagad teiktu savā tumsā: "Vienkārši piedrāzt! Visu!" Un stāvēdama pie loga, es mēģinātu saskatīt rudens toņus lapās, kas palikušas žuburaino radījumu galotnēs. Bet ir tumšs, neko neredz. Ir tikai cigaretes deglis, kas kā lukturis spīd man pretī acu augstumā, rādot gaismu uz vēl nezināmo un neiestaigāto ceļu, kur atrodas piecstāvu ēkas. Pati brīnīdamās par to, ko vēl neesmu atklājusi, šķiet nosaku savu toni ar mūzikas atskaņotāja neveiklo palīdzību. Pieklusināta enerģija, kas kūsā manī un strāvo caur katru manas puskailās miesas šūniņu.
Atgūlusies gultā, kuru varētu dēvēt par nosacītu priekšmetu, ar pēdām pieskaros palaga virsmai, radot pati savu metru rītdienai, kura vēl nav pienākusi, kura vēl alkst mani satikt un izrunāt to VISU līdz beigām, kura ilgojas no jauna mani pavedināt, tā, kura grib mani paverdzināt. Un saprotot, ka tās nemaz nav, nekad nav bijis un nekad nebūs, ka tā ir tikai izdomāta, ka tā neeksistē, es tai, daudzpusīgo masku ielenkumā, saldā ironijā izspļautu: "Tevis nav, ne jau Tu man seko, bet es Tev! Kur Tu esi, kad pienāk brīži, kad esi man nepieciešama tik ļoti kā gaiss? Kāpēc Tu bēdz, kad esmu iesprūdusi vakardienā, kad tā mani smacē ar nepiedienīgo domu uzplaiksnījumiem, lieku vārdu izteikšanu, nevajadzīgu jautājumu un tikpat nederīgu atbilžu sniegšanu? Tu neesi, kad man Tevi vajag. Tu esi tikai tajos brīžos, kad Tev ir izdevīgi ar mani manipulēt un mani izģērbt vārda tiešākajā nozīmē. Es neesmu Tev. Es nepiederu Tev. Joprojām es piederu vakardienai, šodienai. Es pateicos vakardienai, bet mīlu šodienu. Tevi man ir bail pat pazīt, jo atkal no jauna, pēc pusnakts, Tu samelosi savu vārdu, kā Tu to esi darījusi līdz šim. Tevi nesauc Rītdiena. Es zinu. Tas ir tikai Tavs trumpis, lai Tu varētu noklusēt patiesību par mani, jo Tu esi vienīgā, kura zin mani, kura pazīst mani un pārzin manas vājības kā savas uzvarās gūtās maskas." Finita la comedia! Aplaudite!
Atslegas vārdi: doma23287, literatura266, Rīts44, diena0
Piedrāzt visu!!
Tāpat- nekas- izņemot Mammu un Bērnus, nav- īsts!!! ... Dod D., man iemācīties - drāzt!!- lai pēcāk- neciešu- pati!!! ...
Paldies par Blogu!!
Nāks jauna diena , šodiena kļūs par vakardienu , tad par aizvakardienu un tā tālāk . Visas brūces dziedē laiks .
"Un viņš teica:
Jūsu sāpes dzimst tai brīdī, kad lūst čaula, kas ieskauj sapratni.
Kā jālūst augļa kodolam, lai paša augļa sirds ieraudzītu sauli, tā jums jāiepazīst sāpes.
...Vairums jūsu sāpju ir jūsu pašu izraudzītas.
Tās ir rūgtas zāles, ar kurām jūsu iekšējais ārsts dziedina jūsu sirgstošo būtni. ..."
/H.Džibrāns"Pravietis"/
Daudz Saules Tev!!! Neaplaudēšu, bet vienkārši samīļošu un iedošu buču
Jo vairāk dzirdu šo novalkāto frāzi "šeit un tagad" , jo gribas ieteikt ....Ommmm
Tas ir izmisušas, piekrāptas un izmantotas sievietes kliedziens pēc palīdzības..
Un tas ir labi... Šis cilvēks jums ir devis vairāk nekā varat pat iedomāties.... Jūs esat ieguvusi lielu pieredzi un daudz vielas pārdomām.... Pats galvenais ko esat uzzinājusi ir tas ko Jūs nevēlaties un tikai nedaudz ko vēlaties!!
Atcerieties --- """Nekad neturiet gājēju, Jo gājēju un mironi nevar apturēt."""
Visas mācības kas nāk cilvēkam nāk dažādi, ja viņas nāk caur sāpēm, tad iepriekšējās šāda tipa ""stundas""esat ignorējusi"""un tad nāk sāpīgas "" pēcstundas"" vai arī' "otrais gads""
Tas ir sāpīgi bet esiet viņiem pateicīgi, jo viņi ir devuši lielu mācību un tieši JUMS!!!!
Vēl viena lieta -- nav rītdienas un nav vakardienas ir tiksi un vienīgi šodiena.... Vēl to saka tā -- viss ir te un tagad!!! Kad sapratīsit ko rakstu... tad arī daudz ko vēl sapratīsit!!!
cilvēks visu laiku dzīvo šodienā... nav citu dienu ... ir šizofrēnija
es Diānas balsi katru vakaru dzirdu........
tu vinas balsi vismaz esi dzirdejis...labak tev nedzirdet maksim...
jā, Guna ir mana un kas?.....
Ir šodiena, šis laiks, šis mirklis, tikai paša domas jaucas turp un atpakaļ, ir grūti iemācīties būt te un tagad, izjust, nevis vilkieties atpakaļ pagātnē vai raudāt par nepienākušu nākotni... Uzrakstīts tekoši...., bet manipulē katrs pats ar sevi jeb ļaujas sev to iestāstīt.
Rītdiena ir cerības māsa un, kas tad ir dzīve bez cerībām...Tā mūs iedvesmo uz saulaināku nākotni , tādēļ ne tik skeptiski raugos uz to, ko tā var atnest, bet interesants skatījums uz to
tu gan esi tundru tundra duraku duracin ....maksim.... tava veca resna grabuliene gunina ir arnis,mēs esam spējīgas turpināt ceļu tālāk,ko par DZĪVI sauc!
Fata Morgana ir viņš vai viņa?
Arnis Kļava .... kā būtu ja novilktu bikses un atgriestos svārkos .... "spējīgas"
Nezinu kāpēc, bet besī šīs dzimuma maiņas.
Domāju, ka daudz nekļūdītos pat nosaucot kuros svārkos.
Atvainojos, bloga autorei.
.............................. katrā no mums dzīvo šis jautājums-''cik mēs viens par otru zinam?''................................................''''
....bloga uzrakstījums diezgan intīms veltījums kādam,...bet,citreiz izbļaujot no sevis sāpi publiski,mēs esam spējīgas turpināt ceļu tālāk,ko par DZĪVI sauc!
Esmu dzimis nabadziga negeru gimene.Uzticigs CIP-saprotu.Atraitnis
Diez vai ir kāds cilvēks caur savu jaunību, kurš nav izbaudījis tādu depresiju.Tikai nepratis to izteikt, izlikt uz papīra, izkliegt tik patiesi, tik skaisti. Citam tā ir vienas diennakts sirds sāpe, cits šādā depresijā iegrimst pārāk ilgi, kad jāprasa ārsta -psihologa palīdzība.
Tā ir katra cilvēka gara un dvēseles izaugsme, kad sāk pārtapt par pieaugušu cilvēku. Caur dvēseles, gara sāpēm mēz izaugam.
Dažreiz cilvēks pat nespēj pacelties virs šīm sāpēm- līdz mūža galam paliek, sievas, mātes paspārnē. Savu dzīvi tā arī nodzīvo būdams Liels-Mazs Bērns
te var palidzet tikai antidepresanti...man ar nepatika....nedod dievs sitadu ...raksta... aparatu majas turet....
Interesants skatījums .... kaut kur ļoti dziļi, bet depresīvi.