Mēs paši saceļam putekļus..un brīnamies , ka grūtāk ko saredzēt tajā putekļu mākonī Jauku Tev dienu!

Hmmm...viņa...tas ir kas?
Un kas tad es esmu,Ingrīdiņ...tavuprāt

Iešu izvēdināt...

Neattaisnoju cerības - žēl...Laikam būs kāds puteklītis kādā kambarī iestrēdzis....

Tās negatīvās vibrācijas nevar nesajust...cerēju , ka būsi tomēr atklātāks...

godīgi..- negatīvu emociju NAV ! , jo balto eņģeli neskar...

Nu tad atklāti...kas ir tas , kas izsauc Tevī šīs negatīvās emocijas , lasot manus blogus, baltais eņģeli? Un kļūsti savā atklātībā varbūt vēl baltāks?

Paralēles velk ģeometrijā...

Ja turi sevī zemtekstus,tad jau tas perēklis tevi mocīs un liks tev klupt uz gludas ietves.....

Kas attiecas uz nerātnajiem,tad tie ir sab.lokomotīves,kuri velk sab. uz priekšu ar visiem sev + un -.

Atklātībai nevienmēr vilktu paralēles ar dvēseles tīrību...

Salimušajiem vienmēr palīdzēs ārsts, ja pats netiek galā ar saslimstību,bezšaubām, ja saslimušais vēlas ārstēties....

Es nerunāju par tiem,kuriem dvēseles kambari ir piesārņoti - netīri,bet gan par tālredzīgajiem un atklātajiem....

Ja stāv tik ārā pie baznīcas ratiem, tad dvēsele diez vai attīrīsies līdz spožam baltumam un es pat netiecos uz to...man simpatizē arī nerātnie velnēni.Ja baciļu par daudz, es protu tos " izšķaudīt"

Dvēseles kambarī snauduļo....Interesanti... Tātad,tai ir kur aizķerties...Respektīvi,dvēsele nav tik tīra....
Ja cilvēks atklāts,tad arī dvēselei ir jābūt tīrai..Tā tiek izvēdināta smaidos,priekos,pat bēdās,viscaur visur,kur cilvēks atrodas,dažadās situācijas,tad dvēseles kambari ir tīri,un nav kur aizķerties - bacelim !

Beidzot ir laiks, un- palsījos to, kas likās- lasīšanas vērts; Inetas blogā-
Atmaksāšana
3. okt. 07:47
par Mielava izteikumu; un- Inetas jaut., tai sakarībā:
Vai tas ir tāds tā kā biedēšanas paņēmiens vai bezspēcības lāsti. Neaizrausimies ar fantazēšanu par atmaksu viņsaulē, bet gan par to, kad un kāpēc lieto šādus teicienus...vai sevis mierināšanai?! Man vienk. nav saprotams, kāpēc tā! Kā cilvēks stādās priekšā šo atmaksāšanu?
.............................................................
Es, atgriezusies no Turienes, beidzot!! uzrakstīju vispatiesāko vēstuli draudzenei, it kā!!, no smilšukastes laikiem; ka novērtēju visu to labo, ko Viņa darījusi- man, un- tai pat laikā!!- nekur!!- ne mūžam!!- neizplēnēs tas, kā Viņa, rīkojoties tā, kā nu rīkojās, izķērnīja dzīvi- manu!! ... - uzrakstīju, Ineta, un- sajutos- beidzot!!- to izdarījusi- atmaksājusi. .. kas un kā- tālāk- man- goda v.!- vienalga!!; lai nenāk pie manis, jo- es- nekad- vairs neiešu- pie Viņas. Pietiek melīgo spēļu, pietiek.

Mans uzskats...katrā lielā laimē ir kripata nelaimes..tā tikai snauduļo kādā dvēseles kambarī aiz slēgtām durvīm

Mēra izjūta...,kāda nu kuram tā ir....
Citam mēreni,apdomāti un plānoti bļoda pildās un pildās,bet pāri kā nelīst,tā nelīst...
Citam ,kuram dvēsele dziļa ir plaša,tā bļoda ātri vien tukša paliek...Vai nu apgāž,vai nu caurumu izberž....Bet,lai NELAIMI tā nestu - dziļi šaubos !

Tie cilvēki ir tik dažādi, Ingrīd! Tu aprakstīji šo gadījumu ar to sievieti un cik viņa egoistiska utt. Bet es pazīstu vienu sievieti, kurai nav kājas, bet viņa ir labestības iemiesojums un vēl citiem palīdz..

Sakarīgāk savu domu varēji uzrakstīt..Un ko nozīmē tas pirmais vārds teikuma sākumā?