Pareiz, Manis nav, pie viena jāpieturas.

Toties tagad ir zināms,ka mums te ir viens pilntiesīgs bābis.Jauna dzimte sanāk.

Jebkurai nūjai ir divi gali  

Jāaa..ir sarakstīts ne pa knapi.. Kur tik enerģija rodas Nu ko, galvenais ka visiem bija interesanti..

Es neko...Pūks runā par sevi!

Ir ko palasīties,vai ne?

Kur Jūs meitenes šitādus lamu vārdus esat sagrābstijušas?!

Da kaut uz galvas.
Ja sieviete nebūtu pretojusies,tad Kama-sutrā būtu tikai pāris pozas.

Ar ezotēriku un meditāciju tam nav nekāda sakara,pat tuvu -ne,ja būtu,tad būtu cits skatījums un attieksme

A neizšķirts ir iespējams   ?
Es gribu   stāvus  

Akal pašam viss jādara   !
Kas to Pūku raustīja aiz mēles ???      

Pasūtīt ezotēriku, tik ļaunu dara jebkurā vecumā, 20, 35, 45  gados, nebāžiet galvu, kur nevajaga. Ieskābējat gurķus patreiz, tad uz rudeni parunāsim.

Ko Jūs cepjaties?Bābis pateica,ka viņa ir gudra.Tā taču pati par sevi ir diagnoze.

A kū!Pēc bumsīšanās parasti noderīgas domas rodās.Vismaz Vinnijam.

Jo ieslīga ļoti dziļā sevis analizēšanā jeb meditācijā... tā ir mūsdienu sāpe daudziem...  tas ir psiholoģijas kā visvarenas zinātnes un ezotērika kā pseidozinātnes, ne mazāk varenas, ienākšanas Latvijā sekas ...tagad jau viss ir rāmāk

Manis Nav, tak miers ar viņu..vienkārši izbrīna, nu kā cilvēks var tā pazaudēties sevī!? Ka ne oli, saules apmidzētu neredz.

Drīkst, komentu? (jo es jau vispār baidos ko komentēt tagad)
Domāju, ka amigosieši gan nesēž uz rezerves sola...dara savu darāmo ar kādreiz.
Vinnijs Pūks - visu gribu, un bez maizes! Lai vairāk cita labuma salien.
Un pieēdušu vēderu ar jāmāk izlīst no alas.

Atim arī šodien zelta pērles birst      

Bosix šodien topā ar zelta pērlēm      

Lita, mēs nezinām kādi dzīves ceļu krustojumi viņai bij', iespējams, ka iznīcinoši viņai pašai un te tik vien kā šī ceļa rezultātu redzējām. Varbūt viņa meklē to taisnību, kas glābs viņu, bet ierasti nonāca strupceļā atkal...
Tāpēc rakstīju, ka nevajag visu ņemt pie sirds un personificēt vai identificēt...    ...jo sevišķi te netā...   protams, realitātē vairāk vadāmies pēc tā vai esam apdraudēti, vai ne...