Dzēsts profils
13. jūn 2015. 18:22krāpējas vajadzētu ar akmeņiem nomētāt.......ceru, ka kādreiz Latvijā kaut kas tāds arī parādīsies.....
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 18:21Jā, esmu zivtiņa. Patīk ceļojumi, ūdens, kalni
Vasilijs P. 13. jūn 2015. 18:17Aizliegts jau nu nav ar piedavatajam KGB Annusskam-bet galvenais-lai"neiekrit".
Vasilijs P. 13. jūn 2015. 18:16Aizliegts jau nu nav-ar piedavatajam KGB Annusskam-tikai labak,lai"neiekrit".
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 18:13nekrāpšana ir savas seksualitātes apspiešana! dažādu iemeslu pēc.....
sievietēm , sevišķi ja iedzer....... visas bremzes atnāk vaļā...... un tad ir tā ,ka jo vairāk sevi apspiedusi ...... jo lielāki ir seksenerģijas uzplūdi......
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 18:08Max...nezinu...nav bijušas tādas izjūtas...ir,ja
max m. 13. jūn 2015. 17:53Kràp viru un domà uzinàs-neuzinàs,tas varétu bût adrenaliins
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 17:38ampulas ar ir...ja kas man ir...
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 16:33Nū tos apstākļus noliek pie vietas teiciens "Ja šaubies -nedari! Ja esi sācis darīt -dari nešauboties" , vai kkā tā
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 16:30...jā,bet blakus ir arī dažādi dzībes apstākļi...daba...veiksme...utt
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 16:25Domāju , ka pašā. Cilvēkam saprāts robežas diktē . Jāprot tik dzirdēt
Vasilijs P. 13. jūn 2015. 15:14Ja jau sakusi par Annusskam runat,tad lai Svarcijs izbauda visus saldumus ar Musu Kati-katram skaidrs,kurs palidzejis-Atraitnis
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 13:39Hmmmm, laikam nebūs vien patiess ticējums ja reiz Jūrnieki bieži savus kuģus mēdza iedēvēt sieviešu vārdā...
'' Esmeralda'', '' Klementīna''
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 12:59Prese izbazunē Pīles...ko sagrābsta no gaisa un Cep!////tās krīt pār izsalkušo ļautiņu galvām-dodiet tiem paēst!-viņi barojas no citu laimes un sevišķi paēduši sajūtas no nelaimes-tā tiem arī vajadzēja-apmierinātas nokvarkšķ vardītes-uz mēles sev uzšaujot kādu odu...ko pašas spējušas norīt.
...ĒDENE!...paradīze zemes virsū!
Dzēsts profils
13. jūn 2015. 12:54es zinu, ka saule nav akmeņos, kur nu vēl Pūkainos...pokaiņus ko dēvē-atmodināt tos akmenus kā sevi-varbūt-bet iet cilvēki cerībā uz kāda spēku-palīdzēt atvērties to cietajai čaulai.
Bet ne tur tas notiksies..tam jānotiek katram sevī.


