Pēc kaut kā cēla, nezināms sirds ilgojas...

... bija jau, Zigurdiņ, arī vēl citas bildītes- pašā jūriņas malā... bez zeķītēm, kurpītēm... jaciņas un tā... vnk- nevaru likt- te!!- tikumiskais donaldiņš atk uzrīkos- vendetu..

Par to tiešām vajag tiesāt, jo tas ir morālais sadisms.

Jā, pašlaik mīlestībai līdzi reizēm un bieži seko sāpes. Bet tas jau nebūs mūžīgi.

oki!!- lai jauks Tev vakars + nakts + visvisviscits!!!   /iekš sexī- jo īpaši!!; man- ne jausmas, kā zigurdiņveidīgie- kopojas... no kuras puses, tā teikt... / ..

Kisa,   , zemenītes, tikai vēl labāk var būt daudz zemeņu  

Zigurdiņ- nosēdināt ka Tevi tur- pamēģini kājiņām- kopusaliktām; ok?? Tāpat- balansēju, lai nenogāztos :D

Kūciņa izskatās garda...
A,man...  

Lū sija,a kā dzīvot...neticot brīnumiem? ...manuprāt katrs tic...tikai katram savs laiks,un vieta-savam brīnumam,ne?!

Lū, laba ideja  

Ingridiņa  savā elementā.......ar kājiņām pavērtām!

Es arī vairs Ziemas svētku vecītim neticu

kopā ar DARĪT NEKO,-var

... kā aizmest savas Mazās 1.-ās klavierītes "Annele"?? vai- manu vismīļāko lelli, kura bija arī manas Mazās- vismīļākā lelle??... vai lācīti, kuru mans Puikiņš atceras- joprojām!!, jo- es to, nu to- lācīti, ar svītraino šallīti, izglābu, atņemot ļaunajai tantei, kas- pacēla, kā savu.... ai!!!! .... lai izpaliek- memuāri; vnk- biju divas dienas kopā ar nu jau saviem- pieaugušajiem bērniem- bet- Viņi!!!!- atceras- ik sīkumu!!!!, lai cik sīki bija tolaik- paši... Un- esmu vnk- laimīga, ka viss ir tā, kā- ir..

... atvaino, lūdzu, bet- šie ieraksti, lai cik sit uz jūtām, nav tas, ko liktu es zem "Bērnības nostaļģija".. tur viss- atstrādāts, par daudz.... parevidējot savus "dārgumus" mammas mājās, vēloties- kko aizmest, jo- krājas.. krājas.. krājas.. un visa- daudz par daudz!!- nespēju aizmest- neko!!! Tur esmu uzaugusi- es, uzauguši mani bērni.. un- katrai lietiņai, katram papīrītim- savs, nekādos miljonos neizmērojams- piesitiens... pirms stundām trim- pārcilāju savas Mazās- salīmētos zvēriņus vnk-ā skolas burtnīciņā... "Mani zvēriņi"- bildītes no avīzēm, žurnāliem..... Kā man- IZNĪCINĀT ko tādu??.... un tad, kad gribu ko samazināt, atbrīvoties no liekiem papīriem...nesanāk- NEKAS!!! Jo- tas ir tik SPĒCĪGS piesitiens, kuru- aizmēzt- nekādi..... Un- vai vajag?? :))

nevaKag = nevaJag
/man patīk- smejos pati- par sevi!! :)) neesmu vēl godīgi noģērbusies, somiņa- pār plecu, bet- nu sagribējās uzrakstīt- ļoti!!/ ..  

Par Tevis ievietoto dzejolīti, Juri-
           man ļoti patīk savs vārds, kā saki- Mātes, Tēva sapņiem dots- un grūtībās- tas man patiešām!! ir kā vairogs:  Tu taču esi Ingrida; tu spēj, tu vari!!  
......................................................
          Ar prieku   un varēšanas apziņu- Ingridas un Ingrīdas!!

uiii! 18:57:  nopaļus = nopaKAļus  
..............................................
Jūs patiesi iepriecinājāt mani- Viesi, Kuku, Valija, Manis Nav, Nika gars, Vasilij!! Un Tu, Juri- pats par sevi- ļoti!! .. man nkd nevakag kvorumu, bet- ja jūtu- pierakstījums ne tikai žests, tad- vnk- paldies!!  

Visām citām Ingrīdam vai- Ingridām te:
                Lai vnm virs mums ir zila Debestiņa, Saulītes caurausta, un- Ticību dodoša!! :)

Paldies tev, Juri, ka atcerējies!! :)
Ne jausmas, cik te, amigosā Ingrīdu, bet viena- Ingrida- saka paldies Tev un tiem, kas "parakstījās"; jā, arī AnNei :) Ja biji domājusi- dzelt- velti!!- mērķi netrapīji!! Esmu pārāk laimīga un uzlādēta, lai kas tāds- trāpītu- mani :) .. biju ar Tiem, kuri mīl mani, un Kurus- bezgalīgi mīlu- es. Tikko pavadīju- uz mājām... man tāds paradums- pabraukt km 10 nopaļus- lai izpaliktu- piņņas