man paliek stings, kad ieraugu stringus

patīk stringi?

Anit, bišku ir pāris reizes, nevis vairāku gadu garumā un daudzās neta vietnēs, vai tas amigos, "ir", "draugiem". Es jau saprotu, ka Gunta izvēlas nevis argumentēt un piedāvāt pozitīvu risinājumu, bet vaimanāt, cik viss un visi slikti, rakstīt gribas, bet jauku domu nav. Neko nebūtu komentējusi, bet Guntai piemīt "māksla" pat svētku sajūtu censties iebojāt.

Ineta, bet varbūt cilvēkam gribas bišku pažēloties - lai citi pamierina?
Nu nav viss tik drūmi, tas kādam taču jāpasaka.
Un vispār - par ko brēka?
Tikko Latvija kļuva brīva un robežas pavērās, puse aizmuka...Un turpina mukt.
Ja tos gadu desmitus nebūtu tik grūti tikt laukā, nez cik mūsu te vispār būtu, Gunta...
Tā, gribēju mierināt, bet laikam nesanāca.
Bet runa jau par to, ka - ko paši, konkrēti - MĒS,esam tādu darījuši un izdarījuši, lai mazbērniem būtu ko atcerēties? Un kopā ar Latviju svinēt? Sāksim taču ar sevi pašu beidzot...

Nu kur jau no paša rīta tādas domas...par urinēšanu visam...visi kopā svinīgi svinēs..., nu nesvini! Es svinēšu gan, vēl piedevām dēlam dzimšanas.

Gunta, ek, tā "vaimandieniņ" būšana Tev tik tuva, ka visās vietnēs tikai to vien redz, kur ieej, visur vaimanāšana , vai no tā, ka kādu parauj līdzi uz vaimanāšanu, labāk paliek?

Nu atmetīsim uz brītiņu politiku.
Tēvzeme ir zemes pleķītis, kur vecmamma linus plūca, vectēvs zirgu arklā jūdza... Vēl linu mārks kalmes padzirda.
Zeme viņus atceras. Arī es nevaru aizmirst. Un mežrozīšu krūms māju krāsmatās vēl dzīvs.
To arī svinēsim - atmiņu par viņiem, cerību uz nākotni  saviem bērniem. Lai mazāk pamestu māju un svešzemniekiem pārdotu zemju. Palasiet tautas dziesmas. Kļūs vieglāk.

Skriet vajag tā prātīgi un ar apdomu. Ka trieka nenoķer...
Bet labāk neskrien vis kā vējš caur nepļautām smilgām, bet sapucējies un ej mierīgi un rāmi ar puķu pušķi rokās. Visām patīk puķes...

Ineta Lībere un ne tikai. Urīnterapija esot unikāla, domāt, ka citiem čurā uz galvas un tas cits iedzer, ir ūnikumu ūnikums...

Nu jā, par dvēseli atceras tikai tad, kad viss cits sāk nodot.
Bet no otras puses - tie, kas jaunībā iet klosterī - vai viņi gūst ko vairāk?
Dvēsele aiz vārtiem, cellē, bez dzīves prieka, gandarījuma, krāsām un smaržām - vai viņa arī beigās ko nebūt nepārmetīs?
Ka ķermenis tev tika Dieva dots velti - ne bērnu, ne  priecīgi stādītu koku, ne sapītu puķu vainagu...
Laikam jau visi četri draugi vienādi svarīgi un mīļi. Tikai ne visi vienādi ilgi mūs pavadīs.

unikāli pavaimanāsim...

Édam-grékojam....samídam záli-grékojam....eh....viens gréks vairák-viens gréks mazák.................

Skrien,skrien....,bet labák glauni brauc...... joks,protams.

Letoniju nav jaāizgudro,tāda jau kādreiz bija. Tu gribi arī velosipēdu izgudrot,kas sen jau ir izgudrots?!  

Es jau skrienu,
Kauč kājas aiz kukurzņiem ķeras,
Plaukstas kā lāpstas-
Caur nepļauto smilgāju peras.

Vai tevi panākšu?
Atliek man vienīgi zīlēt.
Notiks ja brīnums,
Līdz mūžgalam varēsim mīlēt!
  Es būtu rakstījis tā. Paldies par dzeju,iesākums labs.  

// --- --- --- ---
<!--**-->

Bez komentariem.

# Accept packets from trusted IP addresses