Vieni pàki,vai ne?

Varbût..ka vinsh ir auns

cukuru taisa no bietēm...ja medus sacukurojas, tas ir īsts...man garšo reizēm konfektes Rīts...smaržo pēc halvas...riekstiem, saulespuķēm...bieži jūtu tieši salduma vajadzību...laikam tāpēc. ka tomēr esmu sieviete...-vājais radījums....un nepretojos...citādi...viss rādās   Duļķains.

tagad gan skrietu???!!! jo izrādījās CITS...pie vardītes neskrēji...
es gan, ja pieņemu Vardīti, vai Eža kažociņā...bet Izģērbts izrādās-Princis....neskrietu ne pie eža, ne vardītes...jo tie patika tādi, kādi bija...tad Princim jānāk tomēr kā trešajam Tēvadēlam...bet tam-kaķis pasists padusē-pasaku motīvi.
...TU jau kā Solveiga...raudi pie Loga...bet TAS-dzīvo bez tevis...savu dzīvi.
/Prostitūtas daudz palaiž garām/....

kamēr Tas Brīnišķais blakus...meklē 100 iebildes, ka varētu bez tā iztikt. Kad nav vairs...ar prātu pieņem...ka nekas nav mūžigs...bet paiet laiks...kad sajūti Robu dvēselē...ne fiziski tas Brīnišķais...bet vairāk garīgi bijis.

Te tiešām vairs nav interesanti

...katrs jauns Darbs ir Jāapdomā...tad tas aiziet-nedomājot...jau var uzticēt konveijeram.

Klusi vārdi Tevis teiktie un bažas par mani..

tad zini kas tev jādara... nu vienai. Neviens lielāku nastu neliek sev...tikai tik, cik var Panest. var nest arī lielu...spalvu saini---un stenēt-izskatīsies grūti.

jaunie savecējuši-tātad progress acīmredzams ...tikai TU joprojām ar to pašu veco riteni

... ko vēl Tev, metropoles seja, piedāvāt??? .. aha, te pisuārs, retro stilā; paskat, cik smuki tur izgaismots... un- iedomājies to strūklu, lampiņu gaismās...   .. daile!!

Tā kā, Pingvīniņ, būsim vēl dzīvotāji!!

Protams, Ilzīt!!

... vesels trakums, Pingvīniņ, vai ne??

Te- duškabīnes, teikšu, kā ir- ne manējās, bet- ieiet tajās nav liegts, arī vecajām lauku sejām- nee

Man arī prieks Tevi redzēt,vecā lauku seja izPārdaugavas,un tas nekas, ka arī Tevi progress vēl nav skāris  

Gaidīt,cerēt,sapņot,ilgoties..................... Pārpratu......................viss būs labi!

maza kļūdiņa:
.. un jutu, kanegribas sākt sarunas ..  

Nē, tas par to negaidīšanu- bija vakarvakarā, Ilze! Uzrakstīju, ko domāju un jutu, un negribās sākt sarunas, par to tas bija .. Tā reizēm mēdz būt.. Man likās, ja sākšu te ko pārspriest, tad pazaudēšu to, ko man negribējās vakarvakar pazaudēt, nu- to sajušanos... klausījos Talkovu, Coju... nu tā kkā... zināju- Cilvēki, kuri izlasīs, ja izlasīs- sapratīs, ka reizēm tā ir un neņems ļaunā

Protams, ka cilvēks vnm ko gaida!!! Kā tad bez tā!!! ... man pat šķiet, ka dzīvot režīmā "gaidīt", jau kļuvusi tāda kā norma .. es jau nesaku, protams, par visiem, bet, esot tālumtālu, nemāku izdzīvot šo laiku- te, gaidu to laiku- mājās..

Es jau sen te nebiju bijusi..............................bet Tu arī joprojām tāds pats!

Jaukas un patiesas domas, bet tas,ka neko pilnīgi negaidi...........................es vienmēr kaut ko gaidu.Citreiz apzināti...........citreiz nē,bet ja neko negaida.................vai tas nav tukšums?.........................Vienīgi ja uz mirkli.

Es skrienu bildēt to kas jauns

Tiem,kas pret sirds publiskošanu..tad vispār nebūtu ne literatūras ne mākslas,jo bez sirds ielikšanas tik īsa atskaite vien sanāks.