Pateicos par informaciju-Brituks zin,ko es domaju...atraitnis.

prece nespēj kad nomedīt Mamutu...kļūst par   ...par ko gan viņa kļūst ...tikai par preci-ņemi mani -ņemi mani -es gribu izdzīvot...ieguldīts tik daudz reklāmā...gaidu atdevi.
Vilšanās acīs...kad plāns neizdodas.
kad biju maziņa, uz palagauduma izšuvu...princesi. viņas acīs bija asara...divas zemāk noritējušas. Nesen pārcilāju krājumus un aizdomājos, kāpēc tā biju to attēlojusi. Tas bija no pasakām par Skumjām pēc Prinča-iespaidā.

..tā blondā man līdzīga,-tikko spogulī paskatījos....

Tad es arī varēšu "noprovēt" kādu nēģerieti,Padomju laikos tas nebija iespējams!  

Dari ko darīdama,apdomā galu...

Afrikánju ,,béglji,, jau miljons rindá uz Eiropu,Itálija pilna,ébols jau Norvégjijá.......,,prece,,ja....tas vél nekas.....slikták,ja ká dávana tiktu tiem salashnjám...
P.S. Melnajos stringos smukáká!!

Ļauj savaij sirdij brīvi pukstēt,
Vai laime smej,vai bēdas spiež.
Ļauj viņai mīlēt un arī ienīst-
Neklausies,ko ļaudis spriež...

Tādu''preci''ne,bet vietējo ražojumu gan.

Būs vēl skumjāk,kad Krievija atslēgs gāzi,dzelzceļu u.c.,mūsu produkcija Rietumiem nav vajadzīga...  

Dots,devējam atdodas...  

Nemēdzu es savas problēmas citiem uzkraut.Tie,kuri vaimanā par grūtu dzīvi,uzkrauj daļu negatīvā tam otram.Nekas no tā nemainās,tikai vel kādam ir pamaitāts garīgais.
Tāpēc,labāk iepriecināt to otru,un kad viņam ir priecīga seja,arī pašam paliek labāk.

Ingrida, es varbūt ne tik tieši par tēmu.
Man arī nepatīk, kad grūtā brīdī, man uzbāžas ar saviem padomiem, ar līdzi jušanu un tā tālāk. Ir bijušas dienas, kad pat telefonu gribējies izmest pa logu.
Bija laiks, kad man bija, bija lai iedotu arī citiem. Draugi brauca ciemos. Mainījās dzīve, draugi bija, bet palika ļoti nevaļīgi. Iet labāk, tie paši mīļie cilvēciņi sāk žēloties, ka viņu dzīve nav kārībā.
Cilvēks ir aktieris un es arī mācos neizrādīt savu garastāvokli. Sava dzīve katram pašam jāizdzīvo. Jo man ir draņķīgāk, jo mazāk ar kādu dalos.

Omīt,pensija indeksēta,laukā saulīte,veikalā rudens cenas,lai putniņi lido uz saulaino tāli

Paldies, Lāčuk!
Īstenībā- viedi vārdi, ko uzrakstīji..  Pati jau arī esmu devusi gana iemeslu, ar savu brīžam pārsakāpināto emocionalitāti, neticēt. Bet es taču patiešām mainos!! Es jūtu, ka tas lēnām, bet notiek!! Es patiešām cenšos mācīties no savām kļūdām!! .. ai, ne jau par to te stāsts... rakstu un domāju, aiz to...
Paldies Tev- vēlreiz!

Daudziem patik makslas filmas-Troja-lai vero realo dzivi...bez pukem...

/Man šodien amigos gļuko, uzrakstu, un sviež- ārā../
Alisei- jā, to jau es daru, tikai, kā jau cilvēciņš dzīvs, bieži "noraujos"- jūtos aizskarta, nenovērtēta.. pasaku ko lieku.. nu tā.. kaut- cēloni visam- taču brīnišķīgi zinu!!
Jā, tas laikam ir vienīgais- lūgt, kā nu to māku es, lūgt no sirds...

Mans uzrakstījums 13:17- Vasilijam

P.S.Ar istajiem Steika versiem...

Vai tad tada momenta ari kadu Vestnieku no Kinas parraudzibai neatradisi tiesi Odesa-saubos...reklamai.

Ingrīda, katrs mēs esam savādāks! Bet visai iepējams, ka tas cilvēks domā, ka Tu viņu vienalga nesapratīsi !!! Ka nezini kā tas ir... Ja atradīsi iespēju dost ziņu, ka Tu esi īstais cilvēks kuram atvērties, tad atvērsies, bet šī atslēga katram ir savādāka. Te vairs negribu neko rakstīt, jo zini kur mani meklēt, ja kas...

Saruna piegadi caur Odesu-varbut piekritis...sugas skirnes lopi...atceros-Steiki