Ak tad tāpēc ir TO,TĀS lietiņas.Tipa-mammu,es caur puķēm gribu pačurāt. (iz vecas aekdotes)

Nu ja.Vai tad tam ir vajadzīga īpaša sagatavošanās?

Nu kā. Pats taču teici - uz parunāšanu vienmē esi gatavs .

Man liekas , ka jāpaiet krietnam laika sprīdim vai arī Mīlestībai jābūt tik lielai, lai aizbrauktu pašam" širmis"...un dotu otram to iespēju " atļauties" uz to ,kas pirms tam varbūt šķitis nepieņemams...ja es pareizi Tevi sapratu

Ko Tu saproti ar to-maz vajag?

Nu maz gan Tev vajag. Atti.

Varēji nedaudz saprotamāk izteikties.Varbūt,ka TĀS lietiņas ir ābolu lasīšana,vai sēņošana....
Kāpēc nevar pateikt skaidri un gaiši-mīlēties?Tagad iespaids tāds,ka visiem rādi,cik kautrīga,bet pa pirkstu starpu glūni.

Es priekš parunāšanās vienmēr atvērts.

Ne viss ir zelts sudrabs , kas spīd pretī no reklāmu plakātiem ...

Tas ir kā bumerangs... pietiek sievietei ,pat domās paflirtēt ar citu vīrieti, kā
...pašas vīrs to realizē ar citu sievieti ...realitātē

Ingrīd - 12:49
  

Kū kolīt - ja atklāti, laikam jau man ar ir tā tendence pasapņot. Pasņot par to kā BÙTU ja tomēr BÙTU.

Ne jau visas attiecības veidojas ar domu uz laimīgu kopdzīvi. Ir attiecības, kur ir tikšanās, iespēju robežās, kopīgas aktivitātes, šādas un tādas, un- samīļošanās, protams. Dažreiz tieši šis attiecību modelis ir tas, kas cilvēkam konkrētajā dzīves brīdī nepieciešams.

Es sapņoju par nākotni...es sapņos ieviju visu līdz smalkumiem...un tad gaidu , kad tas viss sāks materializēties

Es nestrīdēšos...es pieņemšu to , ka kāda cita domā savādāk

Palīdz pasmiešanās, davienalga- par ko!! Kaut man- bieži Ata rīta jociņi; aizfantazējos tālāk un- smejos tik nost   Tikko ievēroju- Tava bloga atslēgas vārdos- ir tieši tas!!

Redz Kū kolīt! Te nu ir pienācis tas brīdis kad mēs varētu sākt strīdēties. Redz es  NEKAD nesapņoju par skaistu nākotni. Es dzìvoju tagadnē.  

Ja Tu patiešām esi pārliecināta, ka viņam to nevajag, tad- nu tad nav cita ceļa, kā raksta Kū!! Protams, tas NAV viegli nemaz!!! Bet tās pašmocības arī ir ceļš- uz nekurieni. Nav jau vienu recepšu- kā tikt ar to galā. Es tad metos visādās aktivitātēs, jā, pat spiešus spiežu sevi to darīt- visādi baseini un tamlīdzīgi, tikai- ne sastinguma stāvoklis!!!... tam, lai atlaistu, protams, vajadzīgs- laiks, pie tam- ne mazais.

Kad aizvainojums par kaut ko- izdarītu ne tā kā ir domāts- ir liels- tad arī apvainojumu un epitetu jūra būs dziļa un plaša.. Ja apkārt ir tikai tādas dāmas, kuras  dēvē  savus vīrus un vīriešus tā kā autors raksta- tad- viņam pašam būtu jāpadomā- kāpēc tad viņš pats ir tai vidē, kur tā notiek.. Pasaulē ne tuvu visas sievietes nodarbojas ar vīriešu ķengāšanu..Un kādu kaut kur aizvilt, aizstiept, pierunāt uz kaut ko- var tikai tad, ja pats objekts to vēlās.. tātad- būtība ir ne tajā- ko kāds apkārt , tuvumā dara-- bet taja- ko tu pats vēlies, nevēlies , esi gatavs, vai - neesi gatavs darīt..

Ingrīd  bet pěc Tavām domām cik ilgi var raudāt tajos spilvenos? Ja viņam TAS nav vajadzīgs tad ganjau kautkā es ar iztikšu bez TĀ. Un tikai tā.