Labvakar!...
....nejau vienmēr pietiek drosmes to iespēju izmantot....

..Čau!. .citreiz iespēja pati nāk pretī,bet mēs pamūkam aiz mazticibas-vai es tiešām to būtu pelnijis?..esmu bēgusi no mīlestības,jo neticēju tai...

..tu kliedz,-un ari tā kādreiz vajag!..bet aiz nakts nāk atkal viens vientulīgs rīts un tu kliedz vēl skaļāk....

............... ko es daru?????? ..  ko????

Pēc 40 tikai sākas dzīve....  

Alise!
Kā es?- varu pazīt Vīriešus?- nepazīstot- sevi???
................................................
Es arī- krītu un- ceļos; baidos un- iemīlos; vēlos saprast, bet- nesaprotu; lasu burtus, kas man- tikai- hieroglifi.... sarunājam- tikšanos, ne velna!- nezinot- kur?? .. lai jau Viņu- mīl cita, kaut- harēms, lai!!!!... mūsu- ķermeniskā- saskaršanās ir- MŪSU!!!... to nesaprast tiem, kam- nesaprast... un- vai- vajag??? .... nē.

...... zinu :)

Sirsnīgs sveiciens, Ineta! Lai aug mazais liels un vesels..saviem vecākiem un Tev par prieku!

Nožēlot, Ingrid, nevajag neko.....Galvenais, tās sajūtas...tās paliek Tevī...un tā mēs krājam tos skaistos mirkļus....kā meža zemenes saveram uz savas dvēseles stīdziņas.

pret dzelzsbetonu vinam nebûtu nekàdas izredzes..

..neņem ļaunā, vienīgais,ko gribu pateikt ir visiem rakstniekiem-vienalga-grāmatu,žurnālu,avīžu sleju un arī blogu autoriem ir jārēķinās arī ar kritiku!..veselīga kritika ir laba,..bet to,ko dara Sandis tomēr neatbalstu!. .
-.ne vienmēr esam vienisprātis,žēl!...

tu domā ka tāds cīsiņš kā tu izturētu 13 raundus kopā ar vareno konuti?

da vpizdu tos pērtiķus, poshļi nahuj...

...Tā ir tikai atrunāšanās..viņš negrib zaudēt brīvību..dara kā ērtāk..

Jā, nu skaidrs, ka viņam ir labi tā, kā ir...Kopā dzīvošana tomēr uzliek lielāku atbildību pret otru..Acīmredzot, viņš to nevēlas...
Ja viņam neatliek laika savai sievietei...tad sievietei ir jāpadomā...vai viņai tāds vīrietis blakus ir vajadzīgs?!

..Nu šaubos...vai tas viss  attiecināms arī uz sievieti..

Man jau pirksts piekusa,,skrullēt''.

Tad ir pilni grozi...

Tas viss no senem...

Alise!
Šorīt, neiespējami agri, kad braucu it kā- mājās, īsti nezinot, vai- patiešām!- braucu virzienā- tajā, bija- fantastiskas debesis.. es nemāku pat noraksturot, jo- 1.reizi- redzēju tādas- rozā, zils, balts, sarkans... mašīnu bija padaudz, un es??- drusciņ dusmojos uz sevi gan, ka- neuzliku "avareikas", lai- iefočītu.... saproti- mirkļi iet un- aiziet.. ja ko varam paturēt, tad tikai to, ko- vai nu smadzenēs, TUR, vai- iekš foto... jā, ja ko nožēloju, tad to- ka- nepaglabāju šīrīta- debesis.. nekas.. būs jau vēl rīti- citi..