.. loģiski, ka- nē!!!

Paldies, paldies, redz kāda vakar jauka diena izdevās!

Es kādu riekstiņu, ja drīkst! Cik jauks mājas gariņš, būs jāatjauno iemaņas diegu lellīšu gatavošanā (omītes sindroms laikam iestājies).
Vēlreiz gribas uzteikt max max par jaukajiem veltījumiem gaviļniecei!

Ineta , sveicu mīļBabiņas statusā !  
Maza Dvēselīte ir pieteikusi sevi Pasaulei - Es arī esmu klāt !  

Ilga pateicas par apsveikumiem un deleģē Mājas Gariņu ar cienastu sveicējiem...  

Patiesi, bet reizēm jau arī pašas nezinām, kas esam un vēlamies būt:)

.......................paldies.

Tai jau nu irā ....tīm bārnim jau gribās otrok–kļiut pīaugušim   Bet tod atnok,tī sešpadsmit   i tu jau saprūti ....tu jau tiuleņom vacmeita...krantiki ..... i gribas dzīdot tū dzīsmeņu   <vai tu vēl atnāksi,kad man vairs nebūs sešpadsmit>

Tu jau arī bez "extrīma" nevari

.... nu- bet!!!  

Mja, atceras tiešām visādus kuriozus!

... ha!!! kad man palika tie zīmīgie- 40, nesapratu- upē lēkt vai- vēl- mēģināt- bišku.. .. nostaļģis bija- trakākais!!! Tgd- smiekli nāk un- tikai... cik jauna esi, tik- esi; neatkarīgi no- cipariem
   Esmu jau minējusi te- mans tētis aizgāja Saulītē citā, kad bija palikuši- akurāt!- 40. Toreiz man, sīcim, likās- vīrs, spēka gados... tgd es zinu- mūs atstāja- Puika... ar sapnīšiem saviem, nepiepildītiem... nu tā kkā...

Mani vakar jau brīdināja piesardzīgi izturēties pret omīšu izlītojošo literatūru , palasījos dažus padomus-šedevrus, ko apkopoja kāda krievu vietne, ir , protams tādi, kas laika gaitā novecoja, piem. par to, ka bērnam nadziņus negriezt ar šķērēm(kuras senos laikos bija milzīgas), bet ir tādi, kur jēgas visp. nav, piem., ka bērna pamperu uz ielas jānomet..iedomājos, ja tagad visi pie dzemdību nama tā sadarītu      http://deti.mail.ru/forum/dosug/obo_vsjom_na_svete/samye_nelepye_sovety_ot_babushek/

vecumam arī pēc 50 nav ne vainas, ja oma laba un kaites nekrāj

Ingrid, Tev b bija apmaldīšanās trijās priedēs Vismaz ar a/m kaut kādus ceļus uz riņķu riņķiem jau var atrast, ja nbrauc gluži purvā, pirms kāda laika mēs ar družku pa Jelgavas puses meža ceļu riņķojām, tad viņa ik pēc 5 min. vaimanāja un prasīja: "Ak vai, ak vai!! Vai mēs jau Rīgā?"
Es jau arī vakar pa brīžam tai procesā biju nobijusies, labi, ka nervi stipri, man jau mediķi taujāja, vai nevajag pamērīt asinsspiedienu un drapes iedalīt.

Jāni! 7-kāršs Tev sveiciens, o ho, tas gan pa nopietno!!! Paldies par sveicienu!

Par tām ribām un špikošanu   

Tad lai veicas pildot vecmāmiņas pienākumus!
7 - kārtīgs opītis Jānis

Inetiņ, Jaukā, Patiesā!!! :)
Tikko pārbraucu- 100x nomaldījusies, bet- mājās...
Sagribējās Rīgā to, ko- sava idiotisma iekš Rīgas- nedrīkstēju- sagribēt- naktī.. :D .. vienalga- ar visiem ekseciem un tā- nebiju nobijusies ne biškas- bija- jautri :).. ko atcerēties- mūžam  
.........................
Un tgd, ieslēdzoties- Tava- Ziņa....
Negribu neko banālu.... vnk- lai viss ir tā, kā gaidīts, domāts, izsapņots..... Tas Mirklis- ir visu citu Mirkļu- Pārsitējs... viss.. tālākais- jau- Jūsu- daļa....  

Vairāk tādas omītes,oi,babuļkas būtu,tik mīļas un atsaucīgas !

Aleksandrs Volkovs 07:40
Pateicos, Aleksadr! Tā jau gan ir!