mēs varam uz mežu vienīgais aiziet sēnēs.. aiz mākoņiem tā kā pāragri būtu, ko?

Daiguci.. es jau sapratu, ka joks.. Tikai reāli dzīvē uz ceļa notiek arī tā..nu tad jau nekādu joku...Braucot jādomā ne tikai par sevi, bet arī vēl jāparedz ko tas otrs uz ceļa darīs..un jāpaspēj ātri noreaģēt..
..(es tāpēc nebraucu ar mašīnu.. reakcija laikam slikta )..

Paldies, Lilij, par sapratni. Kaut- saprast līdz galam otru- jau nevar- neviens!!!
Par sevi zinu- tā ir stulba spīts... tad, kad Cilvēks gatavs paspert soli, nē, daudzus soļus!!- pretī man... tad es- muļķīgi nobloķēju ko sevī, labi zinot, ka tā- nevajag... vai atmaksāju par sapēm savām?? nezinu!!! bet- ta ir bezgala stulba- spīts!!!
.......................
.. esam lepni, visi.. es, Viņš... vienalga- man vēl ticība, ka- pieklauvēs... 90 ar velo- nav bērnu spēle... un- to panāca spītīgs skuķis, vārdā- Ingrida.... Piedod, man tik mīļais- Cilvēk!!

Man jau laikam tik bieza āda pret šejienes dzēlieniem un uzbraucieniem, ka, neskatoties uz visu, kas man te ticis, rakstu- joprojām. Šī man- sava veida- dienasgrāmata, kurā NAV jāielūkojas tiem, kas tāpat nesaprot un nesapratīs mūžam- kā var tā??- tik ļoti izlikt- sevi.. Rakstu, kas prasās- tikt nosaukts- vārdos, pierakstu savu šībrīža- sajušanos..
.... un- jā!- sakot "Nedari to!", gaidu- pieklauvējam. Labi zinot, cik tas, ko biji nolēmis, ir neiespējami- grūti.. ja Tu to- patiešām- darīsi.. Pazīstot Tevi, nepazīstu- nemaz... laikam jau tas ir tas, kas- suģestē.. tā mūžīgā iepriekšneparedzamība..

Ļoti gaidu- piekluvējam... apzinoties gana labi- cik nejauki izrīkojos- es; ko tas, ko biji nolēmis- prasa- no Tevis... man gribas- debesīs.... gribas gan..

Lilija - pārlasīju savu komentu un sasmējos.... ....sanāca tā jocīgi.... nu Tev jau es tiešām neprasu sevi kur līdzi ņemt....

Lilija - nu kāpēc tik pesimistiski... un vēl sestdienas vakarā.... ....tas taču tikai bij kā joks....
...un ja kas.... "tur aiz mākoņiem ir saule - lūdzu paņem mani līdz"....     

Kaut kā līdz galam nesaprotu, kas ir jāpārbauda..

Ingrīd..nu tādi mēs esam..Citreiz pasakām..tad padomājam...es pat nezinu citreiz kas tas par iemeslu..Varbūt..ego..pašlepnums..negribēšana iet uz kompromisiem..a varbūt vienkārši hormonu līmenis pacēlies..

..... ja šovakar notiks- Brīnums, un- Tu- patiešam izdarīsi to, ko neļāvu, pirms izspēlēju savas spīta un muļķības spēles, tad.... nu tad.... Debesis būs- mūsu..

..nu jā..pareizi ieklepoji..    kurš suņam asti cels..ja ne pats..

Max - .... ....tad ja sanāk ka mēs vienā stāvā dzīvojam.... kaimiņi esam....
...nu tad - labvakar, kaimiņ.....

..aha..neredzemai..rāda pagriezienu pa kreisi, pati brauc pa labi..Bums - stabā..un adjūu..zemes dzīve.. Tur aiz makoņiem ir saule (tikai tsss- nevienam..tas ir mūsu noslēpums ) Eņģeļi svēto noslēpumaino būtni uznesīs pie debesu tēviem!   Skaisti kā pasakā!

Oplakivatj- apraudāt
Oplačivatj - apmaksāt.

Visu izšķir dažu burtu kombinācija

..aga,més esam vienu stàvu augstàk !

..trala la -trala-là..kà putninsh uz zara
sveika,Tu arii sheit vari nàkt?

Max  - Tu jau visus te pa stāviem sakrāmējis esi....

..cik labi..Pasaka,neviens tevi TE netraucé...

..jàbût diplomàtiem

mans te tiiri labi danco..

hei tur apakshà..