Nezinu, kur, no kā Jānis šo aforismu ņēmis, par to laimes aizdošanu arī varētu padomāt. Vispār citu domas, citos laikos nav tak jāuzņem kā vienīgo pareizo. Katram savs. Ja kāds vispār aizdomājas par ko.

... nekā, Kuku!!   Vasilijam- 30%, Tev- 66, IlonCim /par ieteikumu/- 2, man /par ievešanu vsp iekš šīs lietas- 2%; vot tā gan!!  

...ieciklēšanās uz jebko ir dīvaina padarīšana. Neanalizēju katru vārdu , tveru visu kopumā... aizdota...? varbūt, jo arī dodot pretī un daloties ar prieku, laimīgiem mirkļiem, noskaņojumu jutīsies laimīgs.
Rainis: "Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams! "

... es tgd laikam atkal pārkāpju robežas, lai!!! Attiecību uzfrišināšanai- nu ir forši darīt reizēm tās tur lietiņas kur citur, ne tikai smuki un kārtīgi- palagos; vot- uzminiet nu!- kā sauc to padarīšanu tad, kad to sadara mašīnā un- pie mašīnas /poziņu pamainīšanai/- mežā   /atvainojos tiem, kam tikumība liedz ko tādu lasīt! /

Pazīstu cilvēkus , kuri ir tā ieciklējušies uz citu domu pareizumu (!? ) , ka to pieņem kā pašsaprotamu lietu .   To citē, pie tā turas .... bet kur paliek paša doma ?
  Tas mani satrauc ! Pret to iestājos !
   Man būtu skumji , ja es kādreiz būtu teikusi vai rakstījusi , ka laime ir "tikai aizdota "' , un kāds pie šīs manas domas greizi turētos . Es runātu lielāko nepatiesību , bet cits to pieņemtu kā patiesību .
   Tas liek man vēlreiz padomāt , cik svarīgi ir tas , ko sakām , ko rakstām ... Īpaši par nozīmīgām lietām.

         Laimīti Tev dāvinu ,
             Atpakaļ to neprasu ;
                  Vari pieņemt ...
                      Priecāties ...
                          Vari arī tālāk dot ....
                              Tā ir mana dāvana -
                                  To no sirds Tev dāvāju .

Ritma, jāpiekrīt, ka kaut kas tāds īpaši otram domāts , aizgaiņā rutīnu, bet pārsvarā redzams kašāšanos, kas ir rutīnas sastāvdaļa- tāda nu gan nav jauka. Vieglumu novērot var retu reizi

Ingrīd ..   

Inet , varbūt tieši šāda jauka ,,kašāšanās,,/iepatikās man šis termiņš!/   aizbaida to rutīnu , saglabājot attiecībās vieglumu un mīļumu ...   

Piekrītu Ritmai- par tām mazajām, mīļajām, bieži- pašiem sev vien- saprotamajām- muļķībiņām.. .. un- zini??- kad to cipariņu jau tā padaudzāk, nekur tās muļķībiņas- nepazūd!!; un- forši, ka tā!! Tās ir tik krāsainas un- mīļas, un- nu traki- savējās!!!

Pazīstu pārus ar lielu laulības dzīves stāžu , kuri arī savos cienījamos gados tā mīļi - ,,kašājas,, ..   

Ritma, tieši tā, kad nākotne vēl liekas gara un nezināma, ar rutīnu vēl nav pazīstami, ir laiks mīļām , dažkārt it kā muļķīgām , sarunām... žēl, ka ar gadiem tas vieglums kaut kur zūd!

Dažos dzīves posmos tā ir ! ( Kašāšanās)
  Sākumā to var uztvert kā mīlināšanos .
      Bet vārdi jau ir , lai tos runātu ! un kādos kontekstos lietotu !

Tā rozā gaisma ierosina uz tādām mīļām muļķībiņām , Inet .. Nopietnība lai paliek vecumdienām ..

Kad iemīlējies, rozā brilles ne katrreiz ļauj saskatīt to graudu ! Turklāt ir īpaši jūtīgi attieksmē pret sevi.

Katram savi ceļi, krustojumos mēs tiekamies, paejam garām vai ejam blakus, un izjūtas cilvēkiem līdzīgas, mēs varam pieņemt vai nepieņemt kāda cita teikto, izlaižot caur savām izjūtām, salīdzinot ar piedzīvoto vai pamatojoties uz loģiku, pieļaujot, ka tā varētu būt. Dažs māk savas izjūtas formulēt kompaktos aforismos, kāds dzejā vai melodijā, mēs to baudām vai vismaz aizdomājamies par lasīto, dzirdēto, skatīto

Kāpēc tā ? Iemīlējušies runā mazas , mīļas muļķībiņas ,   nav tā kašāšanās ..

Protams - jebkurš gadalaiks ir labs un apsveicams !

Tipisks gadījums iz dzīves . Nepatīk. Kašāšanās pa oļiem , nesaredzot graudu.

Katram gadalaikam savs skaistums , arī tam , kurš kniebj degungalā ..