var jau neņemt pas ,bet ID KARTI

Ingrīda, kurš mēs to negribētu

... aha, jo vairāk- ja komisijas darba grupas vadītājs- esi TU!!!   Man traki, jau pasen atpakaļ, iepatikās un pielipa tās komisijas un darba grupas ar saviem balsojumiem no viena Atiņa bloga!!! Kā izdzirdu, tā rēcamais klāt!!!
Bet vsp- lieta nopietna, ļoti:
darbs pie likumprojekta redakcijas ilga gadu, šajā laikā- sākotnējo redakciju izdevās būtiski pilnveidot. Joprojām gan ir atsevišķi jautājumi, uz kuriem atbildes būs jārod likumprojekta izskatīšanas gaitā, kas, savukārt, atkal prasīs ne mazāk, kā gadu..
Aleksandr! Ceru- Tev ar humoru viss kārtībā!!! Es vnk pajautrojos, Tu taču saproti to Traki negribas kādu aizvainot!!!!

... mazāk raižu.....

... jā, Ārij, smuki jau izklausās- ideālā pasaule, ko nupat visi, tā mīļi un draudzīgi, kopā veidojam... Sapratu Tavu domu!!! Ai, kā sapratu!!!   Negribas tikai- skaļi- nojaukt šo ideālo noskaņu..
Man gan neizdodas sākt katru dienu ar Mīlestību.. Gribētos jau, protams, bet- nu nesanāk vnm- gan... Bet- vai gan tāpēc man liegts pēc tā tiekties??? Es ļoti vēlos, lai spētu ik dienu sagaidīt ar- PRIEKU; ļoti!!!!

.. un Aleksandrs VISU pieskata ..

Atiņ. Tā trakā domāšana bieži ir- vnk iznīcinoša!!!   Jo- naktīs- ne jau nu tās konstruktīvākās un auglīgākās domas..   Mājās- citreiz vnk tad eju pabraukāties "pa pilsētas puķu dobēm" /pieminēju laikam Tavā blogā/; šite- apciemoju ledusskapi un- lasu, lasu, lasu... lai tikai nedomātu atkal kko, nezko... Vot

Jā, Lācīt.
Tagad laikam sapratu, KĀ autors to bija domājis. Kā Tu saki- pieņemt konkrēto situāciju un- DZĪVOT- tajā- ar pilnu krūti.
Tikai man jau sanāca bišku savādāk uz to paraudzīties. Un tagad es saprotu vēl ko- katrā izteikumā, kas patiešām ir cilvēka izlolots, IR savs patiesības grauds, jautājums tikai- vai proti to 'uzķert' no tā rakursa, kā Tas, kas to rakstījis, bija to domājis..
Es jau novadījos- no cita. Piem.- vakar. No rīta vēl biju traki nelaimīga, jo- man likās- vienā konkrētā lietā- manos spēkos nav mainīt- neko. Bet tā bija no tām lietām, kuras nevar tā vnk pieņemt un dzīvot tālāk. Saņēmos un- spēru- šķietami- bezjēdzīgu soli; bet- tas NEBIJA bezjēdzīgi sperts solis!!!!! Ārprāts, cik laimīga kļuvu brīdī tajā, kad to apjēdzu!!!! Nu vot, šitas arī man samaisīja galvu, attiecībā uz to- otro

https://www.youtube.com/watch?v=Y0fDcK-o334

Tas būs tas sīkais vaukšķis,kurš jusdamies drošībā aprej visus,kuri nepatīk.

Bezmiegs piespiež cilvēku vairāk domāt.

Malacis  pareiza dzīves uztvere

Ha, ha...  

... es pieskatu....

... nu re- cik viss, izrādās vienkārši!!! es tikko piededzināju ēdienu /kā jau reiz rakstīju- nu nemāku neko ar uzmanību sadalītu!/, visa virtuve smird, un- ēdiens- tai skaitā- garšo ne īsti tā, kā vajag   Pats trakākais jau, ka negatavoju- sev!! .. Bet- esmu mierā ar to- un viss!!!; gan taču nenomirīsim galīgi nost ne no tās smakas, ne- garšas!!

Esam taču tik ideāli.

Mums jau te ganās viena dižciltīgā krance kura ļerkst aiz stūra un sola visus pārmācīt, bet kad piesit ar kāju, tā aste kājstarpē un nobloķē....

Otrais.... tajā ir dziļa jēga, es to saprotu, jo neko nedrīkst peiņemt kā apsalūtu, bet ir situācijas, kad esi mierā ar visu un tas ir paties dārgums.