Apéd ka Tu vienu tortes gabalinju,un domas gaishákas kljús...........

Pareizi daríts,BET........tá jau var arí ,,noiet no pareizá celja,,........

salaiž tos nigas, ka nav kur apgriezties

Esmu mazpilsētas meitene .. savas mājas pagalms- likās traki liels, protams, kad pusi visa tie stulbie likumi "atšķērēja", tad- daudzas sev bezgala mīļas- īpašās vietiņas- arī tika atņemtas.. Bet- pretī manai mājai bija veci vācu kapi, ar daļēji iebrukušām kapuvietiņām, nolauztiem un nenolauztiem krustiem, dzelzs režģu sētiņām, kuras "pazuda" pa vienai vien... Tur mēs spēlējām kariņus. Un meklējām slepeno eju, kura- zinājam- tur, kkur sākas, un iziet ārā- pils.otra galā... daudz netrūka, ka tai ejā- arī palikām..  ai, cik nav tādu atmiņu, visvisādu!!!....
   Nevienas meža zemenītes- vēlāk- nekad nav garšojušas TĀ, kā tās, ko lasījām pļavā, netālu no mājas, un vērām, protams, smilgās..
   Mans nolūks galīgi nav kādu raudināt!!! Reizēm cilvēks pats nezina, cik spilgtas ir viņa atmiņas, kā iegūlušas- katrā šūniņā- līdz k-kas to- atgādina.. Un tad bezgala sagribas tās tīrās vienkāršības, nesamudžinātības un skaidrības, kas- tad

melnie onkuļi spieda pie sienas, lai ceļš butu brivuāks pie lielā kliņģera

... nez aiz ko šķiet, ka nupat Tu ironizē baigi..

eiropa pederācija plāno pedofilizet visa Latvija

no kurienes tāda informācija, Genādij?

Rīga drīz atvērs specializēts pederastu veikals

ja robot...

Ja arī pastāstu , tad izvēli , risinājumu izdaru pati ; neesmu radusi likt citiem domāt manā vietā , jo tad vienmēr būtu kāds , ko vainot neveiksmes gadījumā.
       Mana dzīve - mans lēmums visās lietās.  

Ingrīda tu mani saraudināji. nezinu ko no bērnības var atcerēties pilsētas bērni, bet tie kas nāk no laukiem, tas dabas plašums, lauki, meži, upe, kas aiz pirtiņas tecēja, to aizmirst nekad nevarēs.......

...nav slikti, kad jau - tad jau..Lai tiek!

Galvenais,kad saprotas...

Katram mums savādāks skaidrojums..

Draudzība beidzas , kad sākas dancis pa trim..  

Apsveicu !  

... man nebija lauku mājas, piedzimu tad, kad vecāki un vecvecāki bija jau- gandrīz- uzcēluši māju šo, pilsētiņā manā... daudz tur ir atšķērēts /likumdošana par kvadratūru- mainījās/- puse ābeļdārza, kur viena, nodabā savā, spelējos "edgaros un kristīnēs"; tāpat- atceros visu- līdz visvispēdējam sīkumiņam.... un- šī ir arī manu bērnu- bērnības māja... un tas viss, brīdī šajā un- pirms- vienā skaistā un smeldzīgā kamolā- kopā... tā uznāk, reizēm. Bet- ir jāuznāk biežāk!!!!- lai saprastu, ka tas, ko pārdzīvo, kam pieķeries ļoti- šobrīd- nav tik lielas atdeves vērts, kā tu to sajūti, cerot- ko īstu.. atradusi.... nē- protams!- šeit un tagad!- bet mums IR- mūsu saknes..

........ tā ir īpaša sala, oāzīte, pie- kuras... ai, Meitenes!!!! To atmiņu, visvisspilgtāko- tik daudz!!! Un- tik- nežēlīgi daudz kam- savā trakajā skrējienā- pa dzīvi- piepildījumu un pieclapiņu laimīšu melējumos- paskrienam garām, līdz....