...vai ne?

manuprāt, neapgrieza.........visi saprata kas vēlējās.....

Es teiktu,ka tās ir nedaudz perversas tieksmes.

Varbūt,ka tas ielēkušais ir vilciena mašīnists.

Ingrid, ...mūsu ceļš...varbūt nav tik gluds.....bet tas tomēr ir skaists...ar visu to, ka reizēm dvēselei salst, ka reizēm iznāk paklupt , atkal piecelties...atkal noticēt, atkal vilties...BET SKAISTS!!!
Lai Tev jauka šī dieniņa!

Netveram tik saasināti...tas bija kā maigs paijājiens pa pakausi...kad reiz šīs kļūdas izlabosiet...jo teikums apgrieza savu jēgu un Tevi sāka pārprast

Interesanti Līvai būtu uzjautāt...kas ir tas  dzinulis, kas par otru mudina Tevi izplatīt melus??Prasās augstāku novērtējumu un medāli kaklā no Vasīlija?

iespējams esmu nifffs un naffffs........ vismaz kaut kas........

līviņ, es tev pastāstīšu kas es esmu...... kad būšu to sapratis.......

nafff nozīmēja tikai to, ka neredzu reklamēto Bildi un vēl to, ka tomēr esi nafffs

man tikai tagad pielēca ..... par ko man raksti......  
tu domā ,ka es šo dziesmu attiecinu uz sevi........ varbūt, tev būs grūti noticēt tam , bet es šo dziesmiņu ieliku šeit tāpēc ,ka man viņa vnk patīk
kūkolīt....... kušš, kļūdiņas pieaugušiem cilvēkiem labot ir nepieklājības iezīme......    izej nedaudz no skolotājiņas lomas..... oki?

Par vienu vismaz Paldies Līvai varu pateikt...tikai tagad apjaušu , kurš biji patiess draugs, kurš uzticèjies man un nav novērsies peldot pa šo Maldu upi....Nekas nav vienkāršāk kā otru iegrūst vēlamā plūsmas tecējumā...

uz tiltiņa stāvēja kāda uzlikts uz kartona paša zīmēts maldu tēls.

Par sevi grūti spriest.
Viss atkarīgs kādā kompānijā esmu un, cik daudz iedzēris vai izspļāvis.

Nevajag ļauties straumei nest sevi pa šo upi...vajag pār to būvēt patiesības tiltu un skatīt šo maldu tecējumu no augšas , ja vēlme...Es gan izvēlos raudzīties mākoņos un varavīksnē stāvot uz šī tiltiņa

Nekur nevajag dzīties...bet atzinies arī nē...tas pat labi, vismaz beidzot iespēja tik tieši neuztvert un nevilkt paralēles , bet izteikties tik par piedāvāto tēmu un savu redzējumu uz to

hmm......cik sevi atceros , tad es neesmu tev atdzinies mīlestībā......  

Nē...es tos piemērus ar slimības pazīmēm par Tevi, ne to meiteni...

Mans temperaments ir ļāvis piedzīvot  daudzas interesantas , pamācošas, smieklīgas un mīļas situācijas.. palīdzējis apstāties tur un tad, kad tas bija vietā, un padzinis uz priekšu tur un tad, kad slinkums ķērās brunču stērbelē- vai vajag, a labāk varbūt tomēr nē, .... Palīdzējis būt pacietīgai, sapurinājis gribasspēku, devis kādu " rozīnīti"- kur nu sanāca.. Īsāk sakot- mēs ar šamo itin labi sadzīvojam, var teikt- esam nešķirami.