Leonora t. 5. jūn 2014. 09:08

Labas ģimene neaug kā sēnes mežā,bet tas veidojas un ja ambiciozie to nesaprot,scēnas garantētas.

ierakstam «Ah....»
Jurijs Ķ. 5. jūn 2014. 09:08

Es ar kaimiņieni siltumnīcā aktu taisīju, tu pat iedomāties nevari, kāda pēc tam bija scēna...

ierakstam «Ah....»
Leonora t. 5. jūn 2014. 09:05

Pasaule labākasi spogulis ir tie,kurus esam audzinājuši un izaudzinājuši,tad jau plūcam tos ienākušos augļus.Vieni dziesmas dziedādami citi smagi vaimanājot.

Sandris X. 5. jūn 2014. 09:05

Klasika ir nezūdoša vērtība !    

ierakstam «Ah....»
Atis K. 5. jūn 2014. 08:56

Aga!Kādas scēnas akta laikā....

ierakstam «Ah....»
Dzēsts profils 5. jūn 2014. 07:17

nu ko smukam padarīsi:)

ierakstam «Daudzi man jautā...»
Elitá K. 5. jūn 2014. 00:49

Brauc uz Rígu...pa Vecrígu pavizináties......   

Elitá K. 5. jūn 2014. 00:46

O.Heijams
Iedomígie un aprobezhotie
Dalít grib garu no miesas.
Es apstiprinu tik vienígu lietu:
Víns deldé rúpes un dod mums augstáko mieru.

Ingrida X. 5. jūn 2014. 00:45

... esmu to darījusi- daudz. Sapņojusi un- ieskatījusies- sevī. Es tāpat zinu, ko daru, darot labu un īstu sev, ko daru- lai tikai- darītu.. lai nepalaistu dienas- vējā.. kaut- pēcāk- kad neej ar SEVI, tāpat tikai- mieles, mieles- vien.. tā ir.
    Sandi. Atvaino, ja to nevajadzēja- publiski. Jau sen zinu, ka esi Cilvēks- labs, pat ļoti!!! Bet- tas, ka esi labs, jau jāslēpj, jo- gadsimtā šajā- vairāk apņirgšanas vērts.. bet- es to ielāgoju vnm!!!- lai ņirdz tie, kas ir truli un vairāk par to- nejēdz- neko!!!- suņi vnm ir rējuši, bet?- karavāna??.... ok, braucu; visticamāk- vnk- pabraukājos... man nepatīk mērķis, kurp- it kā- dodos... man nežēlīgi patīk- braukt!!! Vēl jo vairāk- ja braukts, vnk- tāpat- nav ilgi tik... Paldies par Tavu komentu, bez- sarkasma :) Visvislabāko- Tev!!! No sirds! :)

Ivo E. 5. jūn 2014. 00:36

Ka tik ne arī , disertācijai pamaz materiāla ..

ierakstam «ka tik ne arī...»
Ivo E. 5. jūn 2014. 00:32

Dvēselei savas vērtības , par kurām bieži jāmaksā ādai .. Kuru barosi , tā arī valdīs tevī .

Ivo E. 5. jūn 2014. 00:26

Var arī lencīti - noslidināt pār pleciņu..   

ierakstam «Meituškas rullē ..»
Ivo E. 5. jūn 2014. 00:21

Vasarīgas..

ierakstam «hmmmm»
Ivo E. 5. jūn 2014. 00:19

Aizver acis, ieklausies..



Dzēsts profils 5. jūn 2014. 00:09

..... truši kopienā - tie esam mēs, pilsētnieki! Jo retais dara ko vairāk, kā tikai pagulēt, paēst un vairoties.  :) Tā nagla varētu būt tieksme uz brīvi,uz brīvi, kuru paši apmainām pret jauniem slazdiem, tā arī nemaz nezinot kas ir šī brīve.  Kāds reiz ir teicis - pirmais solis uz brīvi, ir pārstāt baidīties, jo bailes mūs ierobežo.

Dzēsts profils 5. jūn 2014. 00:03

bet tu vari neiet ielās, vari apsēsties ērtāk un pasapņot........ nedaudz...... ieskatīties sevī

Vineta K. 4. jūn 2014. 23:49

      

ierakstam «Jautājums !»
loli t. 4. jūn 2014. 23:39

Kamer Tu neesi gatavs izlist no komforta zonas...tu neevis DZIIVO,,bet IZdziivo....tas arii lieek baazties un dabut punus pieree....katram zemapzinaa ir sajuuta,ka paeest,pakakaat un pap...isties vel nav visa dzives godiiba!!!:))...tik ne katrs uzdrossinas iet ssai dzilumaa....

Ingrida X. 4. jūn 2014. 23:39

Es- atk parunāšos- ar sevi.. Pirms- iziešu- ielās...
...........................................
Dzejolis, kuru, atmodināta nakts vidū, varētu noskaitīt; jau kopš maniem padsmit..

Kādām dīvainām kustībām, greizām un lauztām,
Kādām dīvainām drēbēm, kas zin, no kā austām,
Kādām dīvainām acīm — kā paegļu mežs
Gar mūsu vārtiem gāja cilvēks svešs.

Un tu man teici: "Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā iet viens caur vakaru vēlo?"

Pie vārtiem viņš apstājās, sauca mūsu suni,
Kā kaulu tam pasvieda malduguni
Un prasīja: "Kā jūsu krupi sauc?
Vai viņš izlien no paklēts, kad govi slauc?"

Un tu man teici: "Tas gājējs tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?"

"Vai deg jums svecītes pirkstu galos?
Man ir zelta sirds. Vai gribat, lai ar jums dalos?
Un kuru daļu lai jums dod —
To, ko saprot, vai to, ko nesaprot?"

Un tu man teici: "Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?"
Mēs toreiz pa vārtiem to neielaidām.
Tagad nu gaidām. Vēlreiz gaidām.

Bet nakts kā nakts,
Un diena — kā diena.
Govs gadā noēd kaudzi siena,
Bet nenāk krupis pēc mūsu piena.
Un dīvaina cilvēka — arī nav neviena.  

    /I.Ziedonis/
...................................
Un tagad- savu Dvēselīti Kailo- atvērusi; neprasiet- nezinu, kāpēc tieši- šobrīd... jo- Dīvaiņiem, tiem- kas ne tuvu- no bara un pieņemtības- ticu- joprojām.. tagad- es uzsāku vienu deju traku; iespējams- ne tuvu- manu... manējā- KLUSĒ... lieta- pierasta, ja kas... man vnk- sailgojies- būt Sievietei- iekārojamai.. tā notiek. Kad- spīdums tas- acīs.. tikpat iespējams, ka- izbraukusi riņķi, it kā- sarunāto- nenobraucu- līdz galam; un- griežos- atpakaļ... jo- vēlos jau tikai- Tevi.. un- Tu!- zini- to.... kā būs- tā tam būs- būt. Laika putns- ir spārnos..

loli t. 4. jūn 2014. 23:34

ja viss buutu tik prasti,dziive buutu skumja....nu protams,ka ssisabas kategorijas eksistee,,bet ir loti labi,milossi,uzticigi un uzticami un visadazinaa godaviiri....Zinu ,pazistu un milu tadus!:))

ierakstam «ka tik ne arī...»
Autorizācija