.. neatceros pat- cik pagājis laika no brīža, kad- šo dziesmiņu- man!- Aļona, Meitene, kas raksta patiešām labu un- sevī izdzīvotu dzeju.. un- kopš laika tā- ik pa laiciņam- noklausos atkal un atkal.. brīžos- kad man- vajag.. Paldies Tev, Aļona! :)

kamér otra acis mirdz,tikmér tu dziivo!

Kamēr saskati tajās sevi ..., dzīva ir Tava - Mīlestība ...

Milotà cilvéka acis kà labàkais spogulis,smuki!

... Elita!!! Paldies!!! Man- vairāk- kā labs!!! Iedomājies- reizi pirmo!!! 3,5 gadu laikā- jau dienā pirmajā- mājās!!!- izkrāmēti čimodāni /parasti tas process- līdz atkalprombraukšanai /; atk zinu- kur kas man stāv; ja gribu nolakoties- ok!; gribu uzvilkt to vai šito- pie lietas!!.. nu- garā tādā.. un tad, kad esi sevi 'iegruzījusi' pareizi jau sākumā, tad- zinu!!!- 'gruzīšos'- pareizi- pa savam- arī tālāk :).. stulbi tikai, ka atvaļinājums- ieplānotais- pēkšņi!- saruka- uz pusi!!! bet- man vēl jāapsver pašai- ko iegūšu, ko zaudēšu- līgumu laužot... manas problēmas, protams!!! pie tam- ne Ķinguļa kunga- blogā.. /atvainojos bloga autoram!/..  

Piekrītu Lilijai !   Pārāk primitīvi ..

Lielais Romantiķis Mārtiņš ..

Kikabidze sasmīdināja !  

Paldies...

Burvīgas.

Skaisti ..   

Nea..., labāk būt - Anniņai ,   kuras vietā ->>kāds aplaudē ...

domā?

Thank you !

,,uz manis gan -lai aizdomas nekrít-ne ar vienu,nekad internetá neesmu iepazinusies,ne arí tikusies....ne braukshu,ne ieshu(ar mazajám pédinjám 35.izméru ....t á l u   nekur ,,neaizcilpot,,)     INGRÍDA,lai arí Tev labs noskanjojums !!!

man darbā+16 grādi,pēc darba tad pat ļoti patīkams laiks-bet ceļš uz ezeru -odu iekarots

..pilnīgi uz raudienu parāva...šīs atmiņas par Freimani!!.

Labam noskaņojumam un- iespējams- tālākai sadarbībai- labdarības- vārdā!!!

Kamēr tu šo spēli spēlē
Kamēr tu šo dzīvi spēlē viens
Tava kailā dvēselīte
Dvēselīte purvus brien.
.....Vai tad tā nav???...kamēr tu , cilvēks, te uz šīs pasaules spēlē, satraucies, dusmojamies, nīstam, mīlam...sazin ko domā...-funktierē- tā patiesā būtība ir tāda, kāda ir!!!Tā vienkārši ir un nav savādāka...

...un ienāca prātā...
"Visvieglāk jau ir iegūt.
Visgrūtāk ir piederēt!".../M.Freimanis/

   Jautrīt, pāris dāmītes piebraucām gan, pie ķingulīša, pēc santīmiņiem
Es, pie tam!, skaidra kā avota ūdentiņš!, apģērbos smuki, ka vai nu!, reizīti pirmo- elektrozilajiem svārciņiem- piepasīgu ķēdīti uz rokas- ar akmentiņiem- elektroziliem- iestrādātiem iekš Silber.. nu vot.. Bet- kā jau tie, kurus interesē ķingulīša personība un daiļrade, būs pamanījuši- mums- pamatīga "raksturu nesaderība"   Kad iedomājos sevi- zem- vai- virs tā vēdera, tad... nu tad izdomāju, ka labāk 20x20x20x20x20x20x20 santīmiņu viņam = laimīgi abi!!! Ķingulītis tika vaļā no manis /jo nestāvētu jau- tāpat/; es- atpirkos- no viņa, jo arī- nestāvētu .. un naudiņu viņš- godīgs vīrs!- aiznesīšot tuvākajam pansionātam; bez tam- apsolījās apenēs gan neiet /pusstilbu biksiņas un glītu T-krekliņu- sarunājām- viņš no naudiņas- tās /..
... vot- to, kā beidzās viņam darīšanas ar to otro- treknāko nāru- nemācēšu teikt..
............................................
   Morāle: kompromisu iespējams rast- vienmēr. Arī- abpusēju nesimpātiju- gadījumā