kad zvaigžņu acis
ver vaļā nakts
pie tavām lūpām cēls
kāds skūpsts ir placis
vēl nenozagts –
kā ogle kvēl...
deg laternas stabos
diena atvadās
aiziet ar tavu nē -
neviens vairs neizlabos
kas radies no tās
dziļi dvēselē...
savu skūpstu
tu paturi rītam
lai šonakt bezdibenī –
neiekrītam
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18359, dzīve38593, attiecības38696
Skaisti ...
Pūcītei patika ...
Vilciņ , tas jau bija tikai draudzīgs joks - tandēmā ar zaļo īkšķīti Tāļa dzejai ...
Mīļie nestrīdieties....
Lūdzu!
Vai nav vienalga,plaģiātisms,vai impulss rakstīšanai,
kurš radies izlasot otra dzeju?
Vai nav vienalga?
Galvenais,ka doma un skaistums tiek nests citiem!
Galu galā,ne jau naudu saņemt,ne slavu gūt...
Citādi tiem vārdiem nav dvēseles un viņi ilgi nedzīvos!
Ilga,nevajag piepildīt internetu ar tādām vibrācijām,labošos.
Tāli , vēl tuč tuč un apsūdzēšu par plaģiātu ...