Šodien esam nonākuši pie stāvokļa, kad visā pasaulē miljoni cilvēku uzdod sev jautājumus: „Kāpēc mēs ciešam? Kāpēc mēs dzīvojam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Vai dabai attiecībā uz mums paredzēts kāds plāns?”
Tāpēc tagad arī atklājas jauna zinātne, – jo tieši tā spēj sniegt atbildes uz šiem jautājumiem. Kopumā visas šīs atbildes nonāk pie viena: atklāj mums citu realitāti. Šī zinātne – augstākās realitātes atklāšanas metodika, t.i., realitātes, kas atrodas ārpus mums, ārpus tā, ko patreiz sajūtam. Šim nolūkam katram no mums nepieciešams iziet zināmu iekšējo barjeru, kas aizšķērso no mums to otro realitātes daļu, kurā mēs atrodamies arī dotajā brīdī.

It kā negaidīti tiek ieslēgta gaisma, un mēs redzam, ka šeit ir vēl kaut kas. Tas patiešām tā ir. Tikai iedegas nevis mums ierastā gaisma, bet augstākā gaisma, un tajā mēs sākam redzēt vēl vienu realitāti, kas iepriekš bija tumša, neredzama un nesajūtama, – augstākās pasaules realitāti.

Lūk, tad mēs sapratīsim, kas tajā notiek, un visa notiekošā cēloņus, t.i., kāda ir mūsu būtība. Jau šeit, augstākajā pasaulē, mēs ieraudzīsim, ka mēs – dvēseles, nevis fiziskie ķermeņi, dzīvnieciskā daļa, kas atrodas mūsos. Mēs – cilvēka daļa mūsos, kura ir mūžīga, absolūta un kura ir dievišķā daļiņa, kas nāk no augšienes.

Mēs – mūžīgi, absolūti radījumi, kas dzīvo citā realitātē un citā eksistences formā. Mūsu misija – pacelties augšup un dzīvot augstākajā, garīgajā, mūžīgajā pasaulē, ārpus laika, kustības un telpas ierobežojumiem, kā arī ārpus mūsu realitātes uztveres ietvariem.

Taču, kas notiks ar šo pasauli? Kādu laika posmu šī pasaule tāpat turpinās savu pastāvēšanu, līdz brīdim, kad izzināsim augstāko realitāti. Tajā mērā, kādā izzināsim garīgās pasaules augstāku pakāpi, zemākās pakāpes realitāte sāks palēnām dzist un kļūt arvien mazāk samanāma, līdz pilnīgi izzudīs.