Neko viņas netraucē - rudzu lauks rudzupuķēm arī ir domāts   Rudzi pa augšu - rudzupuķes apakšā ... viens otram netraucē .

.. nu ja- bija laiks, kad viņi, tie magoņu mīlētāji, lai tiktu pie sev tik vitāli svarīgās hankas, visus manas pilsētiņas mazdārziņus izbradāja, un magones bez-maz bija Sarkanā Grāmatā jāieraksta .. bet- vrb ierakstīja arī , vot, ka nezinu.. Bet rudzupuķes, nu tās, tik smuki zilās, gan esot rudzu nezāles!!, un- ko tad ar tām tad pasāk???

Rudzus viegli no magonēm attītrīt - šinī ziņā magones viņiem nekaitē . Kaitē vienīgi tad , ja narkomāni rudzus nobradā  

Jā, vēl jau tas magones tikai "piesakās", ieraudzīju arī pa kādai rudzu puķei, kas arī "piesakās"; būs traki interesanti noiet tur garām vēlāk, kad viss jau būs ziedos!!! Man atmiņā- biju vēl sīcis, galīgākais, kad ar mammu un tēti braucām ekskursijā pa Latviju, un tad- ko tādu ieraudzīju pirmo reizi!!!- viss rudzu lauks vienās magonēs un rudzupuķēs!!!- zaļš, sarkans, zils!!! skaisti bez gala!!!- iefotografējies galvā uz palikšanu!!! /es nezinu, no lauksaimnieciskā viedokļa- laikam jau tas rudziem skādē; šite kuku varētu palikt dusmīgs / ;  vot, varu nokļūdīties gan... man šķiet, ka tas bija pie tāda ezera- Zebrus... Neesmu vairāk tur bijusi..

Man patīk tā bilde ar magonēm rudzos... kādā istabā šāds varētu būt sienas dekors, gleznojums, dzīvīgi zaļš, saules apspīdēts un ar draiski spēlējošām paslēpes magonēm, kā sarkanām ogām!

   Jā, Ineta, es patiešām cenšos!!! Ziemā, kad biju te, mazliet brucinājos nost, tagad- man pašai prieks!- sanāk daudz pozitīvak :) Bez tam- man ilgi nebija fotoaparāta, kaut kā nelikās būtiski; bet tgd- esmu atradusi sev jaunu prieciņu: tveru un ķeru mirklīšus dabā! Un- man nežēlīgi patīk tas process!!!- ielikt tās bildītes kompī, un tad nu pētīt, kas tur sanācis

   Sandīti. Es neliku šoreiz akcentiņu uz to- "mamma"; stāsts bija nedaudz par ko citu. Tikpat labi tās puķītes varēja kāds sadomāt, teiksim, ar to- ka vnk piektdiena!!! Tāpat būtu forši!!!   Tu jautāji, atbildēšu: Nebiju slikta mamma; bet par to, atļauj!- ne tagad un ne te. Es nerunāju par Laimi. Ka jau teicu- pārāk augsts vārds. Mēģināšu atbildēt gan, kā saprotu: tie mazie sīkumiņi, var sasummēt ko daudz lielāku, vai tā tad būs tā laime?, nezinu, bet kaut kas- uz to pusi- gan. Ja pratīsi tos novērtēt.
   Tavs zirdziņš ir smukāks! teiksim- formīgāks; tas nekas! mans zirdziņš- bija mans!!
  

Ieraudzīt ikdienas sīkumos jaukumu un baudīt labu noskaņu no tā   jauki, ka Tev izdodas!

ingrīdiņ, tas ,ka esi mamma, tas skaidrs...... bēēt cik laba mamma esi bijusi saviem bērņukiem?
un....vai laimi kāds var iedot?