nu, rausīc, kuru kāds ir nozadzis, ir mans māsas bērns..... viņam bija bik vienam jāaug.....

Ingrid, prieks Tevi te dzirdēt
Man Tevis te pietrūka....Un tas labi, ka raksti, vismaz kaut kas patiess , ko vērts lasīt, jo tad rodas pārdomas...bet kā tad ar mani?
Un gadās, ka iespītējam sev..lai pēc tam caur pirkstiem sadruptu tas rausis..varbūt izaicinām tā Likteni? ..bet varbūt gribas apstiprinājumu TICĪBAI!

...tātad esi viņam pārsālījusi ēdienu...

Ingrīd - nekas jau nav mainījies... arī tagad mēs cepam tospašus rausīšus un pat iespējams no tās  pašas mīklas.... cerībā ka tie nedrups.... un taisām tos pašus tāšu zirdziņus - cerībā ka nesamirks.... un tā varbūt ar labāk... labāk nekā samierināties ar sadrupušajiem rausīšiem un samirkušajiem tāšu zirdziņiem....
...šoreiz tiešām Tavs teksts pieķēra.... varbūt sapratu to savādāk nekā Tu biji domājusi....   

Paldies, Lilij, par sapratni. Kaut- saprast līdz galam otru- jau nevar- neviens!!!
Par sevi zinu- tā ir stulba spīts... tad, kad Cilvēks gatavs paspert soli, nē, daudzus soļus!!- pretī man... tad es- muļķīgi nobloķēju ko sevī, labi zinot, ka tā- nevajag... vai atmaksāju par sapēm savām?? nezinu!!! bet- ta ir bezgala stulba- spīts!!!
.......................
.. esam lepni, visi.. es, Viņš... vienalga- man vēl ticība, ka- pieklauvēs... 90 ar velo- nav bērnu spēle... un- to panāca spītīgs skuķis, vārdā- Ingrida.... Piedod, man tik mīļais- Cilvēk!!

Man jau laikam tik bieza āda pret šejienes dzēlieniem un uzbraucieniem, ka, neskatoties uz visu, kas man te ticis, rakstu- joprojām. Šī man- sava veida- dienasgrāmata, kurā NAV jāielūkojas tiem, kas tāpat nesaprot un nesapratīs mūžam- kā var tā??- tik ļoti izlikt- sevi.. Rakstu, kas prasās- tikt nosaukts- vārdos, pierakstu savu šībrīža- sajušanos..
.... un- jā!- sakot "Nedari to!", gaidu- pieklauvējam. Labi zinot, cik tas, ko biji nolēmis, ir neiespējami- grūti.. ja Tu to- patiešām- darīsi.. Pazīstot Tevi, nepazīstu- nemaz... laikam jau tas ir tas, kas- suģestē.. tā mūžīgā iepriekšneparedzamība..

Ļoti gaidu- piekluvējam... apzinoties gana labi- cik nejauki izrīkojos- es; ko tas, ko biji nolēmis- prasa- no Tevis... man gribas- debesīs.... gribas gan..

Ingrīd..nu tādi mēs esam..Citreiz pasakām..tad padomājam...es pat nezinu citreiz kas tas par iemeslu..Varbūt..ego..pašlepnums..negribēšana iet uz kompromisiem..a varbūt vienkārši hormonu līmenis pacēlies..

..... ja šovakar notiks- Brīnums, un- Tu- patiešam izdarīsi to, ko neļāvu, pirms izspēlēju savas spīta un muļķības spēles, tad.... nu tad.... Debesis būs- mūsu..