Jo esi no tiem laimīgajiem, kas saticis Savu Cilvēku

Piekrītu, ka kārdina un mēs vājie uzķeramies....   kamēr nesapratu, ka man tas vairs nav vajadzīgs un citas sievietes kļūst kā mākslas darbi kurus aplūko pa gabalu

Vēl daži fragmentiņi no intervijas, kuru pārlasīju vairākkārt:

"Ir stingras robežas,kuras cenšos nocietināt un nepārkāpt. Šobrīd atturos no jebkādas apreibināšanās,arī no seksuāliem sakariem, jo neesmu attiecībās ar kādu konkrētu sievieti, bet sekss ārpus attiecībām ir karmiski un emocionāli kaitīgs un atņem ļoti daudz enerģijas."

"Vai vienu dienu izdomāji, un viss?
Jā, tas ir tāpat kā ar narkotikām vai alkoholu. Ja atļaušu sev vienu glāzīti, sākšu dzert. Man vienmēr būs par maz sieviešu.. Lai cik man dažbrīd ir fiziski grūti un nepierasti, vienkārši lūdzu Dievu, lai man tas izdodās. Viens to nevarētu. Jo, protams, sieviete ir stiprāka par vīrieti ar savu enerģiju... Un viņas šeit Latvija gan apzināti,gan neapzināti kārdina,kārdina,kārdina... visapkārt..
Man ir draugs – kristietiešu priesteris, kurš saka: cik reižu dienā lūdzu Dievu, lai atpestī mani no šīs iekāres! Ilgstoši bez Dievpalīga nav iespējams laimīgi un mierīgi dzīvot."

Iespējams, Lāčuk. Dažreiz patiešām grūti mums atšķirt, kur ieķeršanās, kur pieķeršanās, kur patiešām Mīlestība. Tikai- ne vnm ar to- ir ērti.

Nu.... Ko lai saka, domāju, ka lielākā neleime ir tajā, ka sieviete domā, ka mīl... viņai ir ērti tā kā ir, ar iedomu mīlestību ,bet to jau jūt arī vecis un tad sākas vis par ko te sākumā runa... kamēr neatrod to īsto. Vairāk nav ko piebilst

Tavs viedoklis, Duda Duda- Tavs

Zinu, Maija :)
Man vakar bija telefonsaruna ar jaunu cilvēku, kurš šad tad, kad esmu mājās, vnk- pazvana. Ir attiecībās. Bet tas, kas pietrūkst, ir- tikt uzklausītam. Uzklausītam ne vienā vien jautājumā, tai skaitā- vēlmē izrunāties ar savu sievieti arī par to, kas pietrūkst gultā. Kad viņš mēģinot to darīt, viņa "aizslēdzoties", momentāni. Jā, var jau teikt- nav glīti runāt par savu cilvēku ar citu. Nav, piekrītu. Bet- cilvēks meklē!! risinājumus!! Vēloties saglabāt šīs attiecības, meklē!! Gudrs Puisis, iekšēji inteliģents, bet cieš no tā, ka viņa cilvēks- NAV GATAVS UZKLAUSĪT!!! Man pašai šīs sarunas- dod daudz. Uzklausot viņu, mēģinu noformulēt savas domas; tikai tā mēs, cilvēki, varam mācīties- pirmk., jau vēloties to darīt!!!

Piedodiet, man liekas, ka to var pateikt īsāk. Izskatās kā garā krievu muldēšana par jebko, un jebkurā tēmā.Tev, Ingrid, piestāv labas žurnālistes statuss. Tads no labas sirds. Neesi kur publicētjusies?

Andrejs /19:10/ pateicis kodolīgi un skaidri.
Jā, mokās "neizrunātā un nesaprastā vientulībā"; un- tā nav frāze no grāmatas, tas ir no mūsu reālās dzīves.

Ingrida,tas ,ka ir tādi, kuri baksta Tev ar novirzēm,patiesībā ir tie paši novirzītākie Mēs esam tik dažādi un Tu dzīvo tā,kā jūti un Tavas kļūdas un ieguvumi ir tikai Tavi,tāpat kā manējās-manas,caur to mēs mācamies un izejam savu sievietes apzināšanās ceļu .Tā jau ir,ka mīlestības emerģija nav piemānāma,ja tās nav,vai tajā vairāk dominē Ego,tad otrs to jūt un sākas nesaskaņas un meklējumi...

Cik, Alisīt, man nav šo mežģu bijis!!.. jā, es arī esmu domājusi daudz par to.. labi, mēs reizēm vrb neprotam savu patieso pieķeršanos un jūtas parādīt tā, lai otrs noticētu- līdz galam; bet- vnm taču pastāv iespēja- izrunāties!! Bet tas, ko zinu es- ir cilvēki, kuri šo izrunāšanos vnk nepieņem. Kko nesaprastu līdz galam, iztulko pa savam, un- ar šo tulkojumu- cieš paši un liek ciest- otram.
Mums visiem jamācās daudz, ļoti ļoti daudz!! Apvaldīt savus aizvainojumus, iespītēšanos.. jamācās paspert solīti pretī. Bet atkal- tu jau vari spert pretī kaut 10, tos soļus, ja otrs aizslēdzas, tad?? Tālāk tev netikt, tāpat.. jā, tie ir mežģi gan :)

Visam jābūt līdzsvarā visās dzīves jomās. Ja nespēs viens otram atklāti pateikt,ko vēlētos citādāk, meklēs neiegūto citur. Tā būs tik tāda sadalīta laimīte,kurā viens otru nesapratīs un vairāk mocīsies neizrunātā un nesaprastā vientulībā pat kopā esot.

Paldies Tev, Maija.
Man prieks, ja tieku uzklausīta, iedziļinoties, nevis- momentāni- visu vienkāršoti norakstot-  uz manām "novirzēm". Es, tāpat kā daudzi un daudzas, domāju, analizēju, skatu savas kļūdas caur palielināmo stiklu... apņemos mainīties... atkal- kļūdos.. kā jau cilvēks- jebkurš :)

ļoti labi pateikts, ka nevar saņemt īsto mīlestību no sievietes, kas tevi nemīl...
Bet atkal pārdomas...sieviete mīl- vīrietis tomēr iet tālāk..vai nesajūt to sievišķo mīlestību?...jeb-sieviete pati tikai domā , ka mīl....bet tā nav tā īstā MĪLESTĪBA..
Ai, ai...smadzeņu mežģis...bet- man patīk...

Piekrītu Tev, Andrej. Tēma ir gana sarežģīta. Un- kā jau teicu- katrs gadījums- ir cits!!
Un, ja runājam atklāti, vai sexsaderība nav svarīga?? Kā vēl ir!! Ok, tu pieciet gadu, divus, četrus.. bet- nebūdams piepildīts un laimīgs, agri vai vēlu- nonāksi pie domas, ka kas jāmaina.. Ne visi to izdara, realitātē, bet daudzi to dara- domās. Neuzticīgi- domās.

Bez tam- ja ģimenē emocionālais klimats slikts, nav cenšanās vienam otrā ieklausīties, saprast otru, viņa vēlmes, tad- vai maz var būt runa par jaukām un saderīgām sexuālajām attiecībām?? Brīnišķīgi zinu, ka- nē.

Es arī lasu un pārlasu,otrs fragments jo īpaši -ļoti,ļoti kaut kā aizķēra,paldies,ka padalījies un es arī domāju,ka tie meklējumi nozīmē tikai to,ka kaut kas pietrūkst ,kaut kas nav līdz galam piepildīts tai ģimenes traukā un tad nu meklē to nepiepildīto,vai izsīkušo...Tas tiešām liek domāt,vēlreiz,paldies,Ingrida

Jā,mūsdienās,kad pirmkārt cenšas otru iepazīt sekssaderībā, maiņas notiek bieži. Bet lai izdiskutētu visus par un pret..ar gadu nepietiks,lai visas nianses pārrunātu. Labāk jau būt monogāmam,ka vismaz nav vairākas vienlaicīgi.

   Vēl viens fragments no raksta, kas lika domāt- daudz:

"Laiks starp 30 un 40 ir nāves “pļaujas laiks”. Jaunākajam no maniem draugiem, kas aizgāja bija tikai 29 gadi. Viņš ļoti pārdzīvoja mīļotās sieviete neuzticību. Dzēra, šņauca kokaīnu līdz kādu dienu sirsniņa neizturēja, un mira. Visbiežāk tieši tā arī notiek, ka vīrieši tādā veidā nolietojas. Jo kas tad ir alkohols, narkotikas? - Mīlestība, ko meklējam. Ja to nesaņemam, kompensējam tādējādi vai saslimstam ar neārstējamām kaitēm. Mums, vīriešiem, smadzenēs viens un tas pats centrs atbild par vairākām būtiskām lietām – par sievišķīgās mīlestības,jeb (ja tās trūkst) apreibinošu vielu baudām, seksu un naudu. Trūkumu var kompensēt tikai ar ticību un ar mīlestību. Ja tās nav, meklējam sasniedzamāko un vieglāko - seksu, naudu, narkotikas. Taču shahti – sievišķo mīlestības enerģiju nevar gūt gadījuma sakaros un saņemt no sievietes, kas tevi pa īstam nemīl. Tad tu to meklē pie vienas, pie otras, jo jūti – nu kaut ka nav! Un nebūs, jo nemeklē īstajā vietā. Nu nevar iesmelt ūdeni no spaiņa, kas ir tukšs, vienalga, ar cik lielu kausu to censtos darīt!"

Vina bija patiesam Ideala...atraitnis.Par cik nedz bernu nedz dvinu but nevar.Veroju,ka Vina cieta-bet pati neapzinajas-slimiba saeda-pa katru nedelu...

  Par to jau, Alise, stāsts.
  Nav jau viss tik viennozīmīgi, ka meklē tikai sexu /atvainojos, ka atk pieminu šo vārdu, bet- nu ir tas VIENS NO laimīgas kopdzīves stūrakmeņiem/; dažreiz- meklē cilvēku, ar kuru vnk parunāties. Kuram izteikt savas domas, sajūtas, ilgas.. meklē- tikt uzklausītam. Ne tikai vīriešiem, arī sievietēm- tā pietrūkst bieži. Ja ikdiena, ejot laikam, pārvērtusies vairāk vai mazāk par kaujas lauku, kur neskopojas viens otram ar uzbraucieniem, tad??- vai nu noiet pa pieskari, vai- meklēt to, kā pietrūkst dziļi un daudz- ārpus.