Diena seko- dienai, mazāk aizpildītas?, vairāk?- tāpat tas smilšu pulkstenītis- iztek.. Var jau darīt viskautko, var uzsist sev uz pleca: cik es malacīga esmu, neļaudamās.. tam tukšumam, kas- iekšā.. Jā, tiem, kas dzīvo ar vēju, kas nemeklē izdevīgumu vai ko citu tādu, kad ieplīst tas- savs- Vēja Zvans, tad.. nu tad.. ieplīst- pamatīgi...

http://www.youtube.com/watch?v=ZwK28fNozTc

Tavā balsī vairs nav vēja
Viņa sastinga un vārdus pazaudēja
Zeme paklausīgi apstājās
Un zvaigznes arī nemirdzēja
Viņa vairs nemīlēja
Viņa dzīvoja ar vēju
Un es domāju, ka arī es tā spēju
Un es saklausīju savu vēja zvanu
Bet tu nedzirdēji, kā es skanu

Sāku domās vainot zvanu
Tikai viņa dēļ es nederīgi skanu
Vai lai vēja dēļ es sevi pazaudēju
Es jau daru visu, visu, ko es spēju

Tavā balsī vairs nav vēja
Viņa sastinga un vārdus pazaudēja
Bet es mīlu savu veco vēja zvanu
Un man labi ir ar vēju manu
...........................................................
Bet- lai cik iekšēji tas grūti, un lai sāp tā, ka brīžam šķiet- nespēju vairs mānīt sevi, viss... IR JĀVAR!!! Nenodot sevi, savu atrašanos TE, nenodot- VĒJU SAVU.. To, ko es uzrakstīju, uzrakstīju- no sirds. Vrb vēl kāds jūtas līdzīgi- ieplīsis, zaudējis Ticību un Spēku. Es uzrakstīju šodien, jo tieši šodien sapratu- ES SPĒŠU. Mans ZVANS- atkal- SKANĒS. Un- dzīvošu atkal- AR VĒJU. Jā, tas būs cits vējš, vrb, bet šobrīd, skatoties uz dzeltenoranžīgajiem rudens ziediņiem podiņā, saskaitīju- 11!!   , un zinot, ar cik lielu Mīļumu un Ticību, ka es- spēšu, tos uzdāvināja man Meita, man- IR JĀVAR!! Un vrb tieši šie ziediņi lai ir aizsākums- tam- CITAM VĒJAM

Arī Jūs, kas jūtaties mzl pazaudējušies, sameklējiet iesākumu- vienalga- ko!!- jaunai Ticībai un Varēšanai. Spert pretī solīti- Priekam, šķietami- pazudušam. Mums izdosies!!