Vakar, ne pēc savas vēlmes, kļuvu par tā sauc.Minjonas Konstantinovas bloga /14:45/ "galveno varoni"- mērķi, uz kuru- raidīt. Ja ar netaktiskiem raidījumiem daļēji jau aprasts /līdz galam ar ko tādu nevar aprast neviens!! normāls cilvēks/, tad šis nāca- vairāk kā negaidot. Neesmu sauss, bezemociju cilvēks, jā- nenoliegšu!- jutos vairāk kā nejauki. To, kas seko, uzrakstīju jau minētajā blogā, tomēr- atkārtošos- te:

   Vakar tas viss nāca pārāk negaidīti.
Šodien, darot to, ko daru, sapratu kko- šis blogs, kā šķietams uzbrauciens man, tika uzcepts ar vienu mērķi: pavērt man acis.

   Jā, es patiešām domāju, ka te minētais S.K. ir vīrietis. Savā ziņā- pat gudrs, tai pat laikā- riebīgi cinisks un zemisks. Domāju, ka mani nepārtraukti cenšas pazemot un izprovocēt cilvēks, kas bildēs. Es neesmu tāda kaluma, dmž, un man nav dots aizdomāties- tik tālu, cik tālu iet šis konkr.cilvēks + daudzi citi. Es daudz ko redzu un saprotu, bet tas- ko redzu un saprotu es- ir tikai aisberga redzamā daļa. Nekad neesmu bijusi muļķe, bet cilvēkam, kas pats nespēlē šādas spēles, izprast ko tādu- neiespējami.

   Pateikšu godīgi- man ir žēl, ka šī vieta, portāls, kurā esmu jau ilgi, zaudējis lielu daļu savas pievilcības. Kad biju tālu un viena, te bieži bija mans patvērums. Zinu- te joprojām ir daudz jauku cilvēku; bet- zinu arī to, ka tgd, rakstot blogos, vairs nekas nebūs tik vienkārši: pūķim nocērtot vienu galvu, vietā ataug trīs. Tad- ko vērta šī ciršana?!
   Vieglāk cilvēkiem, kuri patiešām nav slikti, bet kuriem, kā paši saka- vienalga, kas 'trubas otrajā galā', man- nav vienalga. Man blogojot nevajag pazīt šo cilvēku personīgi, nē taču!, bet ir nepieciešams, lai tas ir reāls cilvēks, nevis uzveidots tēls, iespējams- ar vairākām galvām.

   Par laimi- paliek personiskās sarakstes.
   Tikai tās jau ir- pavisam cits stāsts.
   Un tas, ko gūstam tajās- ir viens; tas, ko "kolektīvajos" blogos- gluži kas cits. Viens neatsver- otru, dmž.

   Sūdus nevajag kustināt, zinu. Bet- vai visi vnm un visur- rīkojamies saskaņā ar to, ko zinām?! Ir lietas, kas prasās tikt izteiktas, un viss.

   Ja kāds izlasīs šos penterus, ļoti lūdzu- nekomentēt- neko!! Jums paliek tiesības uz savām domām, man- uz savām.