Tgd, vakarpusē, kad apnika taisīt nupat trakāko revīziju- visādu lietu un lietiņu- nolikvidēšanu, kas- baigi smaga vnm!!, jo- katra stērbelīte- glabā kādu mirkli, tā mirkļa sajūtu vēstījumu... kuru- aizmest- prom!- pavisam!... bet- bez tā jau nevar, nekādi!!, lai neieaugtu lietās, bezgalīgi, lai saglabātu gaisu, ko elpot.. Un tad Viņa, vnk- tāpat- izgāja ārā.. paiet pāris soļu- tur... 2x2x2 pāris- citur... lai ieelpotu jūliju, lai ieelpotu sevi- bez lietām..
   Un tad- satika citu Viņu- vecu sievu... mzl- ne tādu... kādai jābūt pareizai vecai sievai... nogājām tur, kur Viņai- tas dīķis nr.1, jo- vistuvāk "točkai", bet tai jaunākajai- nr.2, jo tur- nav Viņas gulbīšu.. Un tad tā vecā, piedāvājot iedzert no savas "blašķes" /jaunākā atturējās, jo- 1.-kārt- nekad! nedzer no viena kakliņa; 2.-kārt- ne jau nu krutku!!, 3.-kārt- Vecākā bija no tām, no kurām- parasti- riebumā- novēršas.../.. apsēdās gan abas vienā mauriņā, dīķa malā... Un Vecākā stāstīja par savu stipro, smuko, vienīgo dēlu, kurš aizgājis, pavisam, negadījumā, gadus 20+ atpakaļ... par to, kā lutinājis Viņu- ar ledenēm- "Bārbelēm", ar jaunu zābaku pāri.. ar daudzko... Un tad, tai jaunākajai, kļuva- ne visai.. uzklausot dzīvi- šo.. un- nedzerot no viena kakliņa...
.............................................
   Par ko ir stāsts?? Par mūsu prasmi tiesāt/nosodīt/neattaisnot... par mūsu paštaisnumu!! Vai esam bijuši šīs sievas vietā?? Bet- novēršamies gan!!- ar sejā lasāmo izteiksmi, ar žestiem, ar vārdiem, bieži baigi nesaudzīgiem.. Jo viņa taču no tām- fuj!! ... Vai es esmu labāka??- nē!!.. es tikai saprotu- cik sekli mēdzam būt, kādu tiesājot..
.............................................
https://www.youtube.com/watch?v=FPefKco6syc