Mēs cerējām būs sniedziņš rīt,
Viss balts un tīrs tad taps,
Bet redzam valdība kā krīt,
Un atkal attīstībai kaps.
Ir tauta šī kā dumja aita,
Kas premjerus jau bariem skaita,
Un cer, ka atnāks tiem savs Buda,
Dievs dod, kaut nav tā lapsa ruda.
Bet pretī tam ir tie, kam tuvas,
Latvju āres, meži, druvas,
Tie, kas zin no tautu dainām,
Raganām par rudmatainām.
Naski rosās zaļzemnieki,
Pametuši savas šķūtes,
Un kā burvju mākslinieki,
Premjeru tie velk no hūtes.
Sausumā kā izmests taimiņš,
Saeimā uzvesties sāk Kaimiņš,
Nolēmis pirms gadu mijas,
Aiziet viņš no sīkpartijas.
Vispār augšgalā briest kašķis,
Gāzes tirgus-rūgts tas našķis,
Kas to tirgu vaļā taisīs,
Iespējams bez pēdām gaisīs.
Stāv zelta zirdziņš neapkalts,
Un melna čūska maļ miltus,
Mēs ceram- uzsnigs reiz sniedziņš balts,
Un izbeigsies varām viltus.
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38711, sabiedrība61
Paldies Ingrīda,tik izjusts komentārs!
Lai gan tā, vsp- rīmes man ne visai, bet Tavējā ir kkas tāds.. nu tāds..aizķerošs.. jā, pārlasīju- tās aizķerošās ir tieši konkrētas rindiņas:
Mēs cerējām būs sniedziņš rīt,
Viss balts un tīrs tad taps,
/...................................... /
Un atkal attīstībai kaps.
Un vēl- tās rudmatainās raganas un saskumušais neapkaltais zelta zirdziņš...
Bet- tāpat jau ceram joprojām- uzsnigs reiz sniedziņš balts.... Bez cerības uz ko jaukāku- nekādi... /skumjš smaidiņš/
Jut iņa,Tas zirgs arī ir tikai jāšanai.Jājējus ,no kuriem būtu jābaidās,mēs neredzam,jo esam "apgādāti"ar nepareizu pasaules izziņas metodiku,tā gadās.
Man drīzāk šķiet,ka šitais zirgs,-
Ko neiejūdza saeimā.....
Drīz pūķis trīsgalvainais kļūs,-
Ko valdīs Pasaule jaunā!
Tam vārds no viduslaikiem jau,-
Spiež cilvēci uz ceļiem,-
Ja neattapsimies mēs drīz-
Tas ēdīs mūs kopā ar teļiem!
Ne rudās lapsas mums jābaidās,-
Ne premjeru bieža maiņa,-
Pār pasauli islama zirgs jāj,-
Šis fināls ir baisāka aina!
----------------------------------------
------------------------------------------------