.... bērnības garša

19. dec 2015. 10:49

    Izlasot Guntas šodienas blogu, ļoti spilgti uzvējoja atmiņas.
    
    Manas mammas mājās joprojām ir virtuvē plīts, kurā parasta cepeškrāsniņa- kā jau plītī. Atceros gan tajā ceptos pīrādziņus, kanēļmaizītes, piparkūkas... visu atceros!! Bet visspilgtākās atmiņas par kartupeļiem, kurus uz tādas lielākas un dziļākas pannas cepa sestdienas vakaros pēc vannas /siltā ūdens nebija, tas tika sildīts uz plīts un pēc tam saliets parastā skārda vannā; arī šīs vannošanās ir neaizmirstami mīļas, kaut- ne par to tgd stāsts/; nu lūk- un tie bija mazie kartupelīši, kas tika nomizoti un cepti tādi paši apaļi, drusku lielākos pārgrieza uz pusēm.. beigu galā tie plīts cepeškrāsniņā ceptie kartupelīši sanāca tādi zeltaini brūni, apkārt pat tāda kā garoziņa.. un vēl kas man ļoti patika- tajā pannā, kas pēc tam, kad kartupelīši bija gatavi, tika uzlikta uz galda, ap kuru sasēdāmies visa ģimene, bija tāda iedobīte, kurā satecēja tauciņi; tad nu ēdām tos kartupelīšus, mērcot tajos tauciņos. Tiem bija īpaša garša!! Tgd man gribas pat teikt- manas bērnības garša..  

    Kad aizdevos studēt, un braucu nedēļas nogalēs mājās, tas, par ko visu ceļu domāju, bija- es atkal ēdīšu tos kartupelīšus..

    Un tgd man jādomā- vai saviem bērniem esmu sagādājusi tādas īpašas atmiņas, kurām ir gan garša, gan smarža- īpaša?? .. Neesmu pajautājusi.. zinu, ka mans Puikiņš atceras, kā no nelabās tantes atkaroju Viņa mīļāko lācīti, tādu maziņu, ar svītrainu šallīti, kas, braucot ratiņos, Viņam izkrita uz ielas... jā, kkur pirms pāris gadiem pēkšņi saņēmu sms no Dēla, kurā Viņš man pateica paldies, ka esmu to izglābusi... aiz apmulsuma, loģiski, asaras man sāka birt kā pupas... vēl šo to zinu par Viņu spilgtākajām atmiņām, bet- bērnības garša?? ....

    Man šī bija ļoti skumja nakts. Iespējams- tieši tādēļ pēkšņi visādas atmiņas..

    Un Jūsējās?? Atmiņas?? Jūsu bērnības garša??

Atslegas vārdi: kartupelīši0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (48)

Ingrida X. 21. dec 2015. 14:07

Lilij!!! Paldies Tev par uzrakstīto!!!  
Saproti??- biju jau piemirsusi galīgi- arī es taisīju tādus čipsus- uz plīts virsmas!!!!   .. tie bija... nu tie bija- kas īpašs!!!   .. kāpēc, esot mājās tgd, to neizmēģināt?? Jā, es izmēģināšu gan!!!   .. just vēlreiz tos īpašo čipšu smaržu un garšu!!!  

Tu man uzdāvināji eglīti, es tgd uzdāvināšu arī Tev; tā nav Ziemassvētku eglīte, kaut man ir bildīte arī ar tādu, kurā sadegtas lampiņas, 5min. gajienā, no mājas, kur esmu; šī ir pavisam jocīga eglīte, es nezinu, kā to sauc, gan jau kāds noteikti zina, bet- man patīk tās jocīgums!! Kaut tā ir pie mājas, kas man vnm saistīsies ar skumjām atmiņām, tas nekas!! Man viņa patīk, šā vai tā!! es speciāli tikko izgāju ārā nofočīt /..  


Arī Tev- siltus un mīļus Svētkus!!!  

Dzēsts profils 21. dec 2015. 13:36

Gaišus un siltus Ziemassvētkus Tev, Ingrīd! Lai mazāk skumjas, vairāk priecīgu mirkļu, kurus sagādā tuvie cilvēki!

Dzēsts profils 21. dec 2015. 13:29

Smarža...bērnības smarža asociejas arī vēl ar tikko nopļauto zāli un sienu..Līdz šim - visjaukākā smarža pasaulē!   

Dzēsts profils 21. dec 2015. 13:26

Atmiņas... to ir daudz.Tavs blogs lika atcerēties arī par kartupeļu garšu...Kad mācījos pamatskolā, atceros, kad atgriezos mājās, ēst gribējas kā..kā sunim noejot 3 km ar kājām..Virtuvē uz plīts māte gatavoja vakariņas..a es nevarēju sagaidīt un tad nomizoju kartupeli, sagriezu plānās šķēlēs un liku uz plīts virsmas..mmm..kā tie smaržoja.. sanāca kraukšķīgi ..manas bērnības čipsi   

Ingrida X. 20. dec 2015. 20:03

.. zināju, zināju, Vasilij!! viskautko zināju!! jau tolaik, kad spīdināji man spogulīti zem svārciņiem..   .. bērnības atmiņas!!  

Ingrida X. 20. dec 2015. 20:01

.. ak Tu, Maksim, Maksim... proti gan kost, līdz kaulam, gan sapaijāt... ej nu saproti, kas ar ko jāsaprot.. .. bet vsp- lai veicas Tev!!    Tgd jau reti te parādies..

Vasilijs P. 20. dec 2015. 14:13

Nevajadzeja Tev spoguliti spidinat-vienalga izmacisos...pati zinaji-abi macas.

Dzēsts profils 20. dec 2015. 12:02

Tu izskaties tik iekārojama, bildē

Ingrida X. 19. dec 2015. 22:01

Paldies Tev, Maijiņ, arī!! No Tevis pa gabalu strāvo gaišs mīļums; un lai nu atk te dzejo katrs, ko vēlas- es runāju to, ko jūtu  

Man prieks, ka pabijāt ar mani- te!! Paldies, Jums, mani Jaukie!!  

Ingrida X. 19. dec 2015. 21:57

.... bildīte ar šodienas sajūtām, kkur ap 15-iem apmēram- man bija brīvs, laiks silts un jauks, aizsoļoju līdz tuvējai pilsētiņai kkur km 5; lai pa gājēju- velo celiņu ietiktu tajā, jāiziet cauri šiem vārtiem;  nu nav jau tā mana pilsētiņa, protams, bet, par cik 1.reizi, esot te, kur esmu tgd, biju brīvsolī, tad... nu tad.... jā, man patika gan tas ceļš, gan meklēt un sapirkt visādus nieciņus dāvaniņām.. un- kaut pagājusī nakts sagrozīja man visu par 100, cenšos pieņemt, ka viss notiek tā, kā jānotiek..


/kad noeju lejā, kompītis strādā, kā jau kompītis; kad uzkāpju augšā savā istabiņā- ik pa laiciņam galīgais čušššš... /

Maija V. 19. dec 2015. 21:46

Ai,to bērnības garshu ir tik daudz,tagad atceros,ka tik ļooti garshoja parasta, mazos gabaliņos salauzta, maize ar krējumu,klāt sipollociņi un dilles,bet varēja arī bez tiem,būs jāpagatavo tagad,tad jau redzēs,vai garsha tā pati vēl. Paldies,ļoti jauks blogs,pilns bērnības īpasho garshu un smaržu,tāds-pa īsto mīļsh   

Ingrida X. 19. dec 2015. 21:38

Maijiņ!! Man arī traki patika tāda, tikko izcepta maizīte!! Tikai tā bija tuvējā maizes ceptuvē, visparastākā baltmaize, kādas tagad vnk vairs nav!! un tad mēs, sīči, skrējām uz turieni, un mums, es pat neatceros- kādu iemeslu pēc, jo neviens no pazīstamiem tur nestrādāja, mums iešķiņķoja pa kukulītim, kurš, laužot pa gabaliņam vien, līdz mājām tika apēsts... nu redzi?? biju ko tādu jau aizmirsusi- Tu atsauci man to atmiņā!!

Maija V. 19. dec 2015. 21:32

Mana bērnības garsha saistās ar lielajā maizes krāsnī tikko izceptu maizes klaipu,ko laužu pa gabaliņam un pa virsu smērēju sviestu un tas kūst ,un tiek ne tikai mutē,bet arī uz punča ,

Ingrida X. 19. dec 2015. 21:26

bija gan, Raisa!!  
kaut- var jau to īpašo garšu vai smaržu atrast daudz kur, bet... nu jā...

Ingrida X. 19. dec 2015. 21:23

prieks Tevi vnm satikt, Robčik!! nu patīk man tie Tavi burtiņi un tas, ko tie pasaka

Ingrida X. 19. dec 2015. 21:22

Jā, Ineta, sāk jau lietas sakārtoties, visvairāk man nepatīk neziņa:  kas un kā?? ..
Ja kas- šodien esot enerģētiski stiprākā diena gadā- stipri Saulgrieži; jādomā domas visadas, kuras vēlamies, lai piepildās, un galvenais- lai piepildās harmoniski tieši Tev, man, citiem..  

Raisa O. 19. dec 2015. 17:45

Tiem bija īpaša garša!!

Dzēsts profils 19. dec 2015. 15:05

man ar patik akmens  laikmets sad tad....melna pirts...havaja un udens ara....un neko negribas mainit ......ingridin     

Ineta L. 19. dec 2015. 12:58

Man arī nebija no priecīgajām, jūtu līdzi, viss kaut kā tomēr turpina griezties, mijās, skumjas ar jaukākiem notikumiem, sagaidam tos, uzsitam viens otram uz pleca, viss notik kā tam jānotiek, arī uz labu.

Ingrida X. 19. dec 2015. 12:43

sacep gan!!! :) .. un pieēd pilnu punci- arī par mani!!
/man te kompītis špāses taisa- te inets ir, te- pazūd... kas zina- vrb drīz būšu mājās un arī sacepšu.... man bija skumja, skumja nakts../ ..

Autorizācija

Ienākt