.... būt tām, kas esam
2. jan 2020. 23:57
Rakstīt ierosināja Frēzijas ieraksts, un tas, ko šajā blogā, pateica Gunta.
Tā ir, Meitenes, tik bieži nenovērtējam to, kad mūsu dzīvītēs gaišā strīpa. Vai es novērtēju savas Mammiņas milzīgās rūpes, gādību, par sen jau pieaugušo meitu- mani? Nē. Bieži uztvēru to kā pašsaprotamu. Jo Mamma likās tik visuvaroša, visuzinoša, ka.. tad, kad notika tas, kas notika, jā, man zuda pamats zem kājām. Zuda ne tikai man, arī maniem Bērniem. Jo- kas tad bija mūsu Stiprā Pils?- Viņa! Ne es. Un tad, jau vēlāk, sapratu, ka viņas, manas Mammas stiprums ieaudies manos bērnos. Kuri kļuva Stiprā Pils- man.
Šodiena bija trauksmaina- mūsu mazās ģimenītes vismīļākais mīļumiņš piedzīvoja jaunu saslimšanu (pirms tam bija 2 sirdslēkmes), un ārstējot šo, nākamo, bija risks- sirsniņas dēļ. Pirms stundas saņēmu ziņu: Ir jau labāk; Viņš izturēs, zinu!, jo Viņam vnk ir- JĀIZTUR.
Frēzij! Paldies Tev par to, ka atkal uzdrošinos atklāti dalīties tajā, ko domāju, jūtu Ilgi biju sev to liegusi.
Atslegas vārdi: neslēpjot savu sāpi9
Komentāri (31)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ingrida X. 6. jan 2020. 21:38“Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.” (I.Ziedonis)
Ingrida X. 6. jan 2020. 21:22Paldies, Gunta!
(vai mūsu zemītei esam tik vajadzīgi?- atļauj to man apšaubīt; lai cik mīlam to!)
Gunta L. 6. jan 2020. 20:02Lai Dievinjsj dod veseliibu Tavam miiljuminjam un Taviem beerniem un mazbeerninjiem,muusu zemiitei ir ikkatrs vajadziigs.Arii,Tu!
Ingrida X. 6. jan 2020. 19:12 Labi, piekrītu- aizrunājos mzl nost. Lai!
Mazais mīļumiņš turas. Jo- Viņš ir VIŅŠ!
Turamies mēs visi, katrs tajā, kur jābūt stipram/-ai.
Un- Dzīve, kā vnm, ir skaista, pilna jauku pārsteigumu!
(ja iemācās tos, kas vērti- nekā, izņemot savu pers.ambīciju, neņemt vnk galvā.)
Visu jauku- Visiem!!!
Ingrida X. 6. jan 2020. 19:00Protams- katram sava auditorija. Gan šlāgerdziedonīšiem, gan pāris dienu reperīšiem; bet tad, ja viss: balss, profesionalitāte, sevis pasniegšanas maniere, kas nav izdomāta, bet- tā ir cilvēka būtība, t.sk.- pietāte pret citiem, daudz mazāk talantīgajiem, iet rokrokā- jo tas ir Cilvēks, savā veselumā, bez līdztēlošanas, tad tas IR TAS, kas nav viendienītis. Un šādi mākslinieki mums tiek doti, lai tie, kas to vsp spēj, saprastu kko, sev un ne tikai sev- nozīmīgu. (manas domas/uzskati)
Ingrida X. 6. jan 2020. 18:32.... ja cilvēks "nekāpj", ejot vieglāko-pieprasītāko ceļu, tad ticu- tas nav tas gadījums: "zvaigznīte uzplaiksnīja un nozudīs"; jā, esmu gandrīz pārliecināta par to.
Frēzija v. 6. jan 2020. 12:34 Jā, puisim ir spēcīga balss un viss tas kopumā
Tikai, kad dzirdēju pirmo reizi, padomāju - tas turpināsies cik ..., jeb, kā zvaigznīte uzplaiksnīja un nozudīs, pārāk straujš kāpiens.
Klātienē klausīties, protams būs super, Tev Ingrida
Ingrida X. 5. jan 2020. 23:15 Mani iepriecina viss, ko atrodu no jauna un kam pieķeros dziļi. Šobrīd tas ir jaunais Puisis no Kazahstānas, kura dziedājums, personības valdzinājums liek man sekot visam, kam netā iespējams izsekot. Un tas, ka 7.martā man būs iespēja baudīt šo cilvēku, atsūtītu mums no Kosmosa (jā, tā es to uztveru, šajā laikā, kad tik daudz virspusējības, it visā!) Rīgā, tas man dod nenormālu pozitīvu lādiņu! Daudz kam.
Ingrida X. 5. jan 2020. 23:05 Paldies Tev, Frēzij, ka padalījies tieši ar savas pilsētas eglīti!
Maziņais turas, protams!, sazināmies visu laiku; Būs labi, jo- JĀBŪT! Viņš ir mūsu ģimenītei tāds kā talismans (ja tā drīkst teikt), pat vacapā, ģimenes čatiņā, kas ir galvenais?- viņš, protams!!!
Jā, man šis gads atkal būs savādāks. Vai labāks?- ceru. Uz to jau ceram visi, ne tā? Vnm esmu iestājusies par taisnību un godīgumu, nē, nē!, es nemaz nemāku par to neiestāties, bet esmu pārvērtējusi šo to, un.... laiks rādīs..
Frēzija v. 5. jan 2020. 18:50 Ingrida, es domāju Tavu slimnieciņu, pārējais viss no Tava teksta saprotams un pilnīgi Tev piekrītu, mammas mums ir tās, kas mīl tāpat vien, neko neprasot pretī, tāpat mēs ar
Gads ir sācies ar jaunu sparu, jauniem notikumiem, veiksmīgi visā
Manas pilsētas egle, autors kam - Aigars Klagišs
Ingrida X. 5. jan 2020. 06:59Ir lietas, kuras nevar uzveikt. Labākais, kas var notikt- rast iespēju ar tām sadzīvot. Un tā tiek rasta, ļoti jau ceram- uz ilgu
Jā, es arī ticu labām domām, ticu lūgšanu spēkam, ko nu katrs ar to saprotam
Paldies, Vasilij, par kārtējo info! ;)
Vasilijs P. 4. jan 2020. 19:27Saseksa jau apstiprina palīdzību Austrālijas ugunsnelaimē cietušajiem.
Frēzija v. 4. jan 2020. 15:05Nezinu, Ingrida, par ko ir runa, bet vajag domāt labas domas un viss izdosies
Lilija L. 3. jan 2020. 22:39Turies, Ingrīd! Varu iedomāties kā Tu esi jutusies, pārdzīvojot par mazo! Ļoti ceru,, ka viņš uzveiks slimību un būs labi! Jābūt!
Laimīgu un veselīgu 2020.gadu Tev un Taviem mīļajiem!
Ingrida X. 3. jan 2020. 20:25Paldies, Benita! Abpusēji!
Es nemaz nemāku stipra nebūt, tas, ka daudz piņņāju, neskaitās; tas ir labi, man šķiet- ātrāk viss izlīst ārā
Ingrida X. 3. jan 2020. 20:21Gunar, visu to zinu! Bet- paldies Tev! Kā reizēm iesmeju: "mūžīgie amerikāņu kalniņi"- kad liekas- beidzot viss ok, tad atkal- par ko satraukties. Kā jau teicu: Būs labi!, Jābūt!
Pie manis ārā līst, ne pajokam... Braucot logu tīrītāji uz trešo: pakš, pakš, pakš... Tikko satikos ar gadus ~10 nesatiktiem cilvēkiem. Izrunājāmies, no sirds. Un Tu teici pareizi: Sajūtos daudz daudz vieglāk!!!
Benita L. 3. jan 2020. 10:34Laimīgu Jauno gadu,Ingrīda! Esi stipra!
Gunars S. 3. jan 2020. 05:48Ne viens mēs te neesam koka gabals. Katram no mums ir prieki, gan bēdas, ciešanas un sāpes. Tā tas ir iekārtots. Ir brīži kad jāsaņemas un jābūt neparasti sīkstam, Šādās reizēs nedrīkst ierauties sevi, jācenšas bet būt cilvēkos. Cerēsim, ka ar mazo mīļumiņu viss būs labi!
Ingrida X. 3. jan 2020. 01:32Ingrida X. 3. jan 2020. 01:23.... gaidot zvanu, nerodot mieru, mierina mani Dimash dziedātais- dziedātājs, kurš ar visu- savu balsi, no Visuma dāvāto, profesionalitāti, skatuvisko stāju, vienkāršību un dabiskumu.. iekarojis arī manu sirdi..