Jā, sargā gan, un es viņam uz 1/3 slodzes piepalīdzu - labi abiem

Godmanis savu dārza mājiņu vēl aizvien Katlakalna ielā sargā?

Viena zeme,tas pats mēness,visiem viena tēvu zemīte...

Pugo vismaz baidījās un nekā Godmanis,pasi atņemt.

Lai tak, Vasja, tie trampi pieaicina, ko vien vēlas!, kaut to Tevis daudzkārt pieminēto Pugo ceļ no kapa laukā, bet - ko tas maina Tev? ko man? ko mums? - pilnīgi neko!!..
Mums jādzīvo (ja neesam vēl pieņēmuši lēmumu atbūt no LV) te, ar to pajolu knariņu un viņa kompāniju.. Bez tam - daļa tautas ir tik stulba, ka uzķērusies, protams!, uz tiem mērķtiecīgi jaukajiem solīšiem- neapliekamais pensijas minimums u.c. Un - tantes un onkuļi, kuri priecīgi par katru s**da santīmu, ir tagad gatavi skriet un nonbalsot.. Tik lēti? Jā, tik lēti uz vairumu tautas var spēlēt, diemžēl.

Ja Trampi paši ir pieaicinājuši.

Jā - viss joprojām harmonisks un skaists. Es apzināti norobežojos no tā, kas ne tāds.
Man bija superbrīnišķīgas veselas 5 dienas, uzlādējošas tik forši gaiši, ka - jā! - vēlos saglabāt to lādiņu, ko guvu.
Paldies, Nakts Tauriņ, par ierakstu!

Man šovasar nekādas tauriņdejas nesanāk... katrs šo karu izdzīvojam citādāk. Bet, jā, mīliet savus tuviniekus un izbaudiet katru dienu. Šis laiks ir licis saskatīt ierastajā ritmā jēgu un priecāties par lietām un ainavām, kuras šķitušas pašsaprotamas.Ikdienā tiekoties ar cilvēkiem, kas ir pardzīvojusi un aizbēguši no kara šausmām....viss šeit šķiet mierīgs, harmonisks un skaists.

Vasja. Man neinteresē ne Klintons, ne Pabriks, atvaino, lūdzu!.. Ir citas lietas, kas man 100x nozīmīgākas, kā piemeklēti teksti.

Jūle! Arī es, kā jau daudzi, esmu radījusi sev nolēmumu šai vasarai:
BŪT TAJĀ. BAUDĪT, VISU. IZDZĪVOT IK MIRKLI.
Vai viss sanācis tā? - ne gluži. Vai esmu padevusies? - nē.
Vai esmu laimīga? - nezinu.
Vai esmu ceļā uz to? - JĀ.
(paldies par uzrakstīto! )

Luna Luna, man prieks, neviltots, atkalsatikt te Tevi! Tu esi īpaša, ne no bara, to sapratu jau sen..  
Tu uzrakstīji izcili foršu citātu; ēdu ik dienas gan gurķus, gan zemenes, vakaros dzeru svaigu piparmētru tēju, izbaudu ūdeni un sauli, un ne tikai.. un esmu laimīga šim mirklim, dienai, kas man dota; ne jau joka pēc mans tatto "unforgettable day"- kā atgādinājums sev par katras dienas vienreizīgumu

Klintons arī nepiedalījās bērēs!Ko tas Pabriks vispār iedomājies!Baltijas Kara Apgabala posts un negods!

Izlēmu vienpersoniski ,ka šovasar norobežošos tikai ar rožu,augļu un ogu baudījumu.Par pārējo interese visai maza..lai nu tas asais prāts un jūtīgā sirds atpūšas

Citāts: "Pat tad, kad raudu saprotu, ka esmu laimīga".
Latv. rakstniece Laima Kota ex. Muktupāvela

Citiem gurķi šogad nebūšot, man būs gan gurķi, gan tomāti...laime tā nav, bet darboties griba un prieks, un protams pašai savi gardumi, un puķes, puķītes.

Mīlīši, esiet rosīgi un laimīgi!

Paldies visiem, kas ieskatījās manā ierakstā!

Nē, Ati, nekāds tur kovids vai karš.. Tieši tie mūs vienotu izbēgt no tā visa, masveidā tiražētā, bet!! - mēs jau pārstājām te būt, kā saskarsmes, sarunu, domapmaiņas grupa - pailgi pirms tā! .. Un - nemānīsim sevi ar to idiotisko C, vai karu, kuru par katru cenu, mums potē ik dienas.. šķeļot, tostarp.. visu laiku - ŠĶEĻOT..

Jā, Princi - saprotu Tevi ļoti labi, jo - man pašai reizēm bezgala pietrūkst tā, kā te toreiz/reiz bija.. Tās dabiskās saziņas.. uzšvirkstot reizēm, bet tās visas bija - netēlotas izpausmes.. Sakašķējāmies, salabām, centāmies rast kompromisu.. tas viss ir dabiski, tas viss pie dzīves.. Jā, un alus bieži, kā saki, gar vaigiem tecēja..
Tie bija citi laiki, un, man gan nešķiet, ka te tas stulbais C pie vainas vai vēl nez kas, bet gan tas, kā mūs sašķēla, aizbaidīja neīstums vienas konkrētas personas "žilbinošajās" izpausmēs.. Es nezinu, man ne jausmas, kas tagad ar šo melīgo dīvu, lai Ansītis izsakās skaidrāk, jo mājienus, ka to zina, jau devis..

Vispirms -
Alisīt, man tik tuvā, kurai esmu uzticējusi daudz, paldies, ka pabiji te, manā ierakstā, kas īsti ne par ko.. jā, tāds tas ir, aiz vēlēšanās uzrakstīt kaut ko, īsti nezinot - ko..
Par to pozitīvismu -
jā, es ļoti cenšos to sevī "tiražēt" - esmu taču vesela, man ir forši bērni, dzīvoju joprojām zemē, kur nav jabēg bunkuros.. joprojām pati lemju (lai cik brīžam ne viegli šie nolēmumi nāk..), ko un kā tālāk.. Man ir savs dzīvoklis, mašīnīte, gana veca, bet labi kalpojoša.. esmu atklājusi vairākus foršus salātus vasarai, gana interesantus, daļēji pateicoties LIDL.. Jā, tā es cenšos domāt - par to, kas man IR!!, ne par to, kā man.. iespējams, pietrūkst..

.. mainot savu skatupunktu uz vērtībām, reizēm izdodas mainīt savu vērtību skalu; un - to es uzrakstīju visā nopietnībā, kas manī; jo, cenšos un izdodas arī, joprojām iesmiet gan par sevi, gan - notiekošo.. (tā vieglāk, Alisīt, necepoties par to, ko mainīt ne mums..) ..

Biji un esi man ļoti mīļa, Alisīt!    

Ja no Ganas,tad obligāts karantīnas liegums no 17 jūlija datuma.

Kovids un karš visus aizslaucijis.
Palicis vienīgais ''mohikānis''.