skolotāji...man vienmēr bijuši kā talismans...cienu...un nekad neesmu jautājusi, cik tas saņem par dulburu borēšanu...
man patika nepersonīgie skolotāji...tie bij neitrāli...tajos klausījos!
dziedāšanas skolotāja, kurai angļu val. kursi izieti...prata klipināt uz klavierēm...un mēs skanīgi dziedājām...es neprasīju-parādi diplomu...man to nevajadzēja...viņa bij meistare un prata savu darbu!...un šobaltdien-atceros!...un mācīja arī ģeogrāfiju...arī-tā pati...un es centos..nevis izdabāt...bet viņa prata-ieinteresēt-tālāk-jau es pati!

mans prestižs...lai cik tas nebūtu smieklīgi un mazizglītoti...atkarīgs no nokrišņiem..un no cūkām...kas visu piemēslo...
es nevainoju nokrišņus...tie ir dieva doti...bet cilvēku kultūra ir cūku kultūra...to pat pavisam neizglītots var saprast!
bet cūkas nav jāvaino...tās vienkārši ir cūkas...to sētnieks saprot...un visu aiz izglītotajiem-pofigistiem-savāc....kā nebijušu...pat neieskatās, kas uz katras turzas rakstīts.

Skarbi, vai ne ? Zeltam vairs jēga maza, pietiek ar gana lielu ciparu uz pareizā papīra! Tad i pareizo kastu/i šodien var nopirkt  

Traks var palikt, ko tik neizdomā cilvēki..

Kārli, siena vākšanas tehnoloģijas mainījās

Vot šito es ar nesaprotu!
19 gs. sienu gubās krāva! A tagad tak cietos ruļļos satin  

Ingrīd, man taču nav žēl, ja esi paviesojusies manā blogā..Laipni lūgta!
Starp citu ..pazīstu tevi arī no citas puses, kā Ak Mens uzrakstīja, plus vēl tas, ka esi vienmēr atklāta. Mums kādreiz bija sakarīgas sarunas ar Tevi blogos (citos, arī Tavējos), bet kopš es nomainīju profilu, tā Tu sāci mani ''košļāt''    Laikam neatpazini..a es palieku inkognito. Tāda dzīve

Galvenais, lai uz plaukta rindojās    un galvenais laicīgi putekļus notīrīt..a tos kur nauda noslēpta, galvenais, laikā izpurināt

Šķiru un paaudžu starpība bijusi visos laikmetos.Mūsu laikmets ir tāds kādu paši izaudzinājām.

Es sajūsmā Ingrīda, pirmo reizi Amigosa vēsturē,
tavs koments bez sarkasma, cilvēcisks, saprotams, aplausi
Tomēr Tu vari būt cilvēciska

Paldies par Tavu brīnišķīgo komentu , Kevin ...

... tikšanās ikviena -
ir šķiršanās sākums ...
sākums ikviens ,
mirklī jau nākamajā -
................. projām ir nākums .
pieskaries vienmēr -
reizi kā pirmo ! reizi - pēdējo ...
viss mainās un plūst ,
neatņemamas ! sajūtas tās -
pieskārienu dāvātās ,
........................... saņemtās .

https://www.youtube.com/watch?v=UNmCWO-bdu0

..................... āmen .
Dots devējam atdodas , Ak Men !

B.Pugo būtu ierādijis katram savu māju Sibirijā!

Nē, man nederdz šī vieta.
Te joprojām ir mani sarakstes draugi.
Man ir žēl, no sirds žēl, ka šo vietni pametuši cilvēki, vismaz blogos, kuru domas patika lasīt, ar kuriem patika gan pa nopietno, gan pajokoties, un viss tas bija bez kādām tur pielīšanām, pakaļdarinājumiem, ai, nav vērts!!! Tās vnk bija dzīvu cilvēku dzīvas sarunas/parunāšanās, ar visu dabisko emociju gammu tajās. Un arī tad, ja kādam kas likās ne gluži tā, varējām lietas izrunāt, pārdomāt, saprast kaut ko jau savādāk. Tgd te pavalda mākslīga gaisotne, pagaidām vēl- ar retiem izņēmumiem. Un nevajag to noliegt vai atkal mest ko manā virzienā- vai es Jūs tramdu?? Pa reizītei nenociešos, kad redzu granddāmas aplidojumus. Nelasu jau speciāli, bet- tad, kad ir laiks, nenoliegšu- paskatos gan vienā otrā jaunā uzveidojumā, kas parādās ar apbrīnojamu precizitāti, kuras pašmērķis tāpat skaidrs- palikt sevas virtuālās izdzīvošanas"virsotnē", vienalga- kādiem līdzekļiem (citu virsotņu jau laikam vnk nav!) Nu ko? Lai jau sanāk!! Un sanāks jau arī- neskaitāmi daudz to, kuri runāja dabiskā cilvēku valodā, kuri dalījās tajā, ar ko vēlējās patiesi padalīties, no šīs "skatuves" nogājuši.

Atvaino, Lauma, ka tas Tavā blogā- savu taču neveidošu vairs. Vai nekad? Nezinu.

Nuja,,savs ir savs nebus ne īrets,ne palienēts,un savā mājā ir lielāki prieki,kā svešajā,,,.

Lai izjūt,ko nozīmē-pašam savs...Pugo kungs piekrita-izdalīt iesākumā pirmrindniekiem,mazdārziņus,bet rindas kārtībā,kā ŽIGUĻUS.

tas ir veiksmes stāts- citiem...bet pašiem-prom! tur mūs sagaida...apmāca opcijas...nav jārunā...tikai jāizpilda-uzdotais...tu māki nogriezt austersēnes..nemāki-parādīs...tavu uzdevumu...un cik ātri varēsi...cik daudz...tik arī saņemsi...un nejautā...ja nejauši esi kara rūpniecībā,   kam tās čaulītes gatavo-nav tava daļa!-dari...ja ne-prom..un ja muldēsies-pie sienas!
tas arī ir veiksmes stāsts...par tiem, kas izglābās

tauta nemīl savus varoņus...tā dievina visu, kas nav no tās...tas ir augstāks!...un gaida izsenis...kā gadsimtos ierasts-savus Glābējus...pasaules atzītos...
jāsāk domāt, ka latvietis ir tāds pameža variants...nomākts...un katrā brīvā vietā-iecels-no citām zemēm nākušos-tos par gudrākiem uzlūkodams.
ahhhh.... ko nu mēs... mēs jau tik tā-pa jokam....

un ko gan rainis ar savu pseidonīmu bij domājis...pārvērtās...no nieka latvieša pliekšāna...par lietutiņu...kas sijājas, rasina...kāpēc tas kaunējās jo savu tēvu uzvārda...pliekans likās tā domu murgu garam...arī bībelē ir teikts-no turienes neviens izcils-celties nevar...
un jā!...arī aspasija...tāpat-sevi identificēja ar sengrieķu dievībām...vai man ...durakam...tiešām jānotic, ka neviens no šīs muklāju ...mežaiņu tautas nevar būt dižs...un dižoties! par spīti aizspriedumiem..tautā valdošajiem...ka no tās neviens nevar celties!

Tur augšā-vienmēr kāds ir un redz un dzird ikkatru cilvēcinu uz zemes,,, zem saules