Nē - pat vispieticīgākās nē !  

.... gadās, ka arī ne, bet brīnumputnu man viņi nav lūguši  

Un hokeju tikai zem kaimina logiem...

bērns liels,reizēm uzmin un izpilda manas vēlmes

kad bija maziņi, bija mazas vēlmes un reālas, tagad lieli un man nav burvju nūjiņas, diemzēl:)

Tie laiki ir pagaajushi...tagad lai mani beerni izpilda manu mazbeernu velmiites...

Nē,pietiek ka nejaucos viņiem vēlēties,ko paši grib.

Lai piepilditu berna velmes man vajadzetu but,multimilonarei.Bet,taka es tada nesu,jaiztiek arto ko varu,iedot,jo vienkarsi tapec ka vini ir mani berni.

Nu citreiz jā un zināmā robežā,bet tā neko neatsaku...

Nē,  viņi jau ir tajā vecumā, lai paši spētu lemt un realizēt savus lēmumus. Taču arī iepriekš- necentos piepildīt visas viņu vēlmes..Tas nav nepieciešams.

vizmaz cenšos !!

Maršruta autobuss pilns ar pasažieriem.Visi klusē un savā nodabā kaut ko domā.Pieturā atbrīvojas vieta tieši aiz vadītāja un taja apsēžas jauna sieviete ap gadiem 25, ar savu četrgadīgo meitiņu.Viņa sēž ar seju pret pārējiem pasažierie. Tikko autobuss izkustās, tā meitene sāk čīkstēt:
-Nopērc man bārbiju, mammu nu  nopērc!
Pie tam dara to tik neatlaidīgi un visdažādākajās tonalitātēs....Visiem pat šī īdēšana jau krietni bija līdz "brošai", kad beidzot māmiņa neiztur un saka:
-Tev mājās jau ir trīs tādas bārbijas.
Šajā momentā meitenītes stratēģija mainījās,tā apklusa.Pēc pāris pieturām tomēr ierunājas:
-Ja tu nenopirksi, pastāstīšu vecmāmiņai par tevi.
-Ko tu viņai pastāstīsi?
-To, ka tu tētim bučoji pincīti.

Visas velmes jau nevar piepildīt....

Skudra skatās uz ziloni un domā:
-Ja tam uzlikt augšā sieru ar desu un apakāš baltmaizi,nu gan milzu hamburgers būtu.