Tajā laikā nedzīvoju,grūti spriest,bet pastaigāteis pa pludmali ir jauki.

...viņus spārnoja idejas, ideāli... Aspazijai vairāk attiecību tēmas, Rainis, kā jau vīrietis- gāja plašākā telpā.

Tikai sirds gudra un iemīlējusies sieviete spējīga savus talantus atstāt pakāpienu zemāk   Nenoliedzami laimīgi...pateicoties šai gudrībai

Nu- palasot mazliet vairak par šo pāri-  šaubos gan... Tīri cilvēciski- man žēl un nav saprotama Aspazijas pieķeršanās tam čomam. BET - tas ir mans subjektīvais skatījums.
Noturīga mīlestība- tā patiešām ir vērtība, kas ir nozīmiga , drosi vien , gandrīz vai katra cilvēka dzīvē.Vai tas ir sapnis- teikšu, ka nē, tā ir  pilnīgi mierīgi sasniedzama un izdzīvojama štelle, katram , kurš to gribētu..... ja vien ir patiesa vēlme pēc tādas savā dzīvē.

Neaiztiekot Aspaziju un Raini, pludmalē ziemā vai vasarā, pārītis rokas sadevies, īpaši ne jaunības skurbumā, bet gados-- tas fascinē, kad ko tādu redzu, gribas, lai būtu tāpat,

sava laika ja,ja nedo dievs dzivotu tagad ...mums nebutu ranis

Es domanju ka vini bija laimigi,apkart trakkas lietas nitika bet labakas dzejoles bija tiesi taja laika..tatad maja deva iedvesmu..tatad majas bija labi

Man arī tā īsti nav skaidrs, kas bija tas faktors /vai tiešām beznosacījuma mīlestība?/, kas Aspāziju piesaistīja Rainim. Lai tur vai kā, iespējams, ka viņa pat savā veidā bija laimīga /šaubos/. Mani fascinē pāri, kuri ir skaisti nosirmojuši kopā. Matiņi balti, bet acīs tāds mirdzums un gaišums, un, ar kādu mīļumu tie viens otru uzlūko. Skaisti! Tas ir dārgums, bet ne neīstenojams sapnis, ja pašā ir iekšā gaišums.

  Nemācēšu teikt! Bet! Viņi bija pāris, kurus atceras!

Lasot par Raini un Aspaziju-ir bijuši viņiem daudz jauku mirkļu,bet arī ēnas un mākoņi ir bijuši

Nu,ne mums spriest cik vini ir bijusi laimigi.