Tas ir stimuls- gan iet un atrast iespējas nopelnīt  vairak, gan- pārskatīt un optimizēt savus tēriņus.

Tas ir parastais stāvoklis, ka nevaru atļauties to, ko gribu, tā ka nekā īpaša..štruntīgi jūtos, jo nevaru apmaksāt to, ko nepieciešams, tas sagādā lielāku vai mazāku stresu un nomāktību.

Šodien spīd saule,atlieciet visas nebūšanas uz citu dienu.Atbrivoties no tā var izejot tautās,vienkārši klaiņjiet vērojiet,esiet aktīvi.To visu var darīt arī bez naudas-apzināties ka jūs esat un pārejais ir laicīgas grūtības.

Tad jūtos slikti.Bet jādomā ir pozitīvi. Man ir jumts virs galvas,maksājumi nomaksāti...nu nevar lieku reizi kur aizbraukt... nu štrunc ar to.Aizbrauks nākamreiz.

Parasti skatos, vai to varu atļauties un tad izdaru secinājumus.Ja runa ir par lietām,tad pieturos pie principa ,ko es varu nopirkt un ko nevaru,bet ja runa ir par kādām darbībām,tad pieturos griestos ,kuri ir saprāta robežās.Ja tā teikt neblefoju.

Es varu atļauties ko gribu,jo "alga" virs 100 Ls,tikai vecums spiež kaulus...  

Tad jāmācās saskaņot savas vēlmes ar iespējām!
Tālāk,vai nu Sonjas ieteikums vai palikšana gribot!
P.S.Ieliku savu vērtējumu arī valijai-
"BagātĀKS ir ne jau tas,kuram daudz pieder,bet tas-kuram pietiek ar to,kas viņam ir!"

čābīgi jūtos.

Arī vēlmes ir dažādas-laikam jau patreiz daudziem sagādā komunalo maksājumu cenas/attiecībā pret algu vai pensiju/,slimības gadījumā vai ja ir hroniska kaite-medikamentu izmaksas,ēst var lētāk un dārgāk -kā nu maciņš atļauj,grāmatas,žurnālus var ņemt no bibliotēkas vai mainīties ar draugiem,izstādēm mēdz būt bezmaksas diena,higienas līdzekļus jamācās taupīt,tapat sadzīves ķīmiju-ko bieži lietojam par daudz un koncentrētu.Sporta nodarbes var veikt mežā,mājās ,pludmalē.Dārgs ir transports.Nu un protams izklaides un ceļojumi-laikam jau jāekonomē-un kāds latiņš jāatliek.Lai jauka diena!

Normali.Jo zinuagri,vai velu tavaita,varesu atlauties.Bet,vai es vel to velesos!

labi jūtos...jahtu pirkt netaisos...

Esmu iemācījusies gribēt to ko varu atļauties