Šad tad vajag, kad pati šaubos, tā ka gribās, a varbūt labāk nē...kāds pamudinājums lieti noder..jo nedarīt jau ir vieglāk, nekā darīt, un kādreiz pašai  sasparoties pagrūti.

Citreiz ar gruudienu par maz vajadziigs speeriens,lai taas pasas mulkiibas neatkaartotu.

Tagad nē,bet kad mācījos skolā iekšā bija bet ārā nenāca.

.no malas mani var grūst ...cik grib, ja nesajutīšu iekšējo grūdienu, nekas nenotiks!

Ir reizes,kad nebutu par sliktu.

Man vajadzīigs stimuls,lai darbotos,tad būs arī rezultāts.

Ja man pašai būs pārliecība, ka man kaut ko nevajag- tad no malas varēs kaut ar lielgabalu šaut- nekas nenotiks.. Ja būšu jau izdomājusi- ko un kāpēc man vajadzētu, bet- slinkums bremzētu visu lietu, tad kāds pamudinajums no malas varētu iedarboties.

neklausu nevienu,cik aktīvs būšu atkarīgs vienīgi no manis paša.

Dažās lietās,jā,jo ir svārstīgas situācijas,kurai vajadzīgs arī attiecīgais grūdiens lai tās risinātu.

Pirmo reizi jāiet uz skatuves-"Nu , ej, ej"'- kāds pagrūž,
Kurš ies pirmais pie skolotājas, "Nu , ej tu!"'
Pirmo reizi ballē " Ej tu pirmais, es pēc tevis''  uzlūgt meiteni.
Ciemiņos pie galda pirmo reizi "' Ņem tu, es pēc tam, re tas arī garšīgs.

Ne , tikai apzināts paša lēmums .

Esmu pašpietiekams .

Varbūt.kādreiz ir vajadzīgs,bet tikai nezinu kad, ir īstais brīdis.

es negribu lai mani grūsta:)

Varbuut nedaudz vajadziigs ,bet paarsvaraa pati meeginu dariit  

Nē, esmu pašpietiekama, mani nevajag nekur bīdīt.

kad nosēdies "aķis", pastumt jau vajadzētu, lai ierūcas tas motors. kad dampīC rūc, tas pats sevi lādē. brīžiem vajag gan. bet ne no sāna, labāk lai pagrūž uz priekšu.

Neesmu ne stumjama ne grūstāma. Pati esmu liela meitene un zinu ko darīt!

maigs apskāviens