Dzīve ir kā bumerangs, cik stipri metīsi ar dubultspēku atsitīsies pret tevi.  Met bumbu pret sienu, tā atsitīsies un trāpīs pašai. Ja nemīli to cilvēku, tad arī pasaki, tikai bez dusmām. Ja jaunībā likās, ka iemīlējies, bet viņš neatbildēja tavai mīlestībai, tad pajautā pati sev, vai tā bija mīlestība vai tikai gribēji sev iegūt neaizsniedzamo, nerēķinoties, ka tas neaizniedzamais ir dzīva būtne. Mīlestība atnāk klusām un abpusēji. Ja patiesi mīli,tad nekad neuzbāzīsies un neapvainojies, ka tevi nemīl, bet savam mīļotajam cilvēkam atļauj, lai iet.Ja viņš pamanīs tavu mīlestību , atgriezīsies ar vēl lielāku mīlestību un abi būsiet laimīgi.

Dzìvè jau gadàs dazhàdi, bet ne jau visi cilvèki ir ljaunpràtìgi ...

Tieši tā , jūtas tās nav pasūtāmas, bet attieksme pret otru cilvēku, sapratne....to gan varam tikai paši izdarīt!
Man tieši tāds gadījums bija jaunībsdienās....patika viens puisis, viņš man nepievērsa uzmanību, lai gan neko sliktu viņš man nebija izdarījis, varbūt pat nenojauta par to manu patikšanu....pēc tam - kā likums ..es viņam iepatikos, bet manī jau viss bija izgaisis....ai, ai, kā to atceros!!!
..jā, un ir piedzīvoti vairāki šādi gadījumi........nespēlēsimies ar otra jūtām!!!

dzive ir nezeliga,atpakal nak viss,bet tada attieksme neka nemaina,,tatad agrak ari nekas labs nebutu sanacis,varbut pat ta ir vairak atriebiba,normals cilveks neizrada to kas vinam ieksa ,vismaz censas,vina milestiba ir parvetusies naida,ka jau saka ,no milestibas lidz naidam viens solis,Domaju ,kad vieniga izeja ,nekontakteties un laiks dziede visu,turies un nesapini sevi

Mani daudzkart sapinaja.bet es neko launa nedariju un man pie vienas vietas.dievs visu redzs un katris sanem saja dzive ko pelnija.neroc bedri citam pats taja tiksi.

jāturas tālāk no tā cilvēka, jācenšas no sākuma pat par to nedomāt- vēlāk kad jau būs vieglāk-katram šis laiks ir individuāls-parasti 2gadu laikā- sāpe pierimst, tad jacenšas piedod. Neieslogi pati sevi- aizvainojuma cietumā- jo viņam jau pofig- ka Tu jūties, bet Tev ir jadzīvo tālāk un Tev ir iespēja būt laimīgai!Jo laime jau mīt tavā esībā( tavā attieksmē)

Tā ir tikai un vienīgi aizvainota patmīļa atriebība..., vai Tev to vajag!? Nesāpini sevi!!!

Dzīve ir nejaušību pilna , aiz to arī tik interesanta.

"Vīrietis vienmēr grib būt sievietes pirmā mīlestība,sieviete grib būt vīrieša pēdējā mīlestība" Tev jāturas! Grūti??? Jā! Bet tikai laiks spēj dziedināt,Saku no savas pieredzes.

Nestridesos.Taisniba vien ir.

Megini mainit jutas nevis par notiekoso,bet par savam jutam.

Protams ka naks.

pilniigi piekriitu Aijai Bricei