Principi ir laba lieta.Ja tas neskar citus cilvekus.

Tas nav nekas slikts, tikai nevajag citiem savus principus uzspiest!!

Mugurkaulam jābūt ! Taču tam jābūt elastīgam , reizē saglabājot stingrību..  

Kārtībai jābūt,savus principus nemainīšu un man pie kājas ko citi par mani domā.

Pie saviem principiem noteikti jāturās , nevis jāšūpojas uz visām pusēm katra uzpūtienam par prieku un patikšanu . Tikai pašam šad un tad der pārliecināties - vai galva joprojām apaļa (nosacīti) , nevis ar - stūriem !

Turēšanās tikai pie saviem principiem novedīs tevi līdz vientulībai , nebūs ne draugu , ne darba biedru, nekā vairs nebūs tikai tu un tavi principi- tas ir tā, ka tu pats sevi turi augstāk par Dievu.Ir jābūt stingram mugurkaulam pašam pret sevi un jāmāk ieklausīties citu gudrībās, kad vajag pieslīpēties citu spriedumiem, prast vietā ielikt savu domu, tad viss būs Okei!

Pēc manām domām, par parādību to nevarētu dēvēt viss.  
Dažreiz turēšanās pie saviem principiem ir vienīgi kaut kāda *veca āža ietiepība*, nevēlēšanās saskatīt citu variantu vai iespēju. Bet ir lietas un vietas, kur tas ir pat apsveicami.  

Viss ir kārtībā, kamēr par principu neuzskata parastu muļķību.

Pārsvarā tā tiešām ir- apsveicama parādība. Ar noteikumu, ka tas princips- lai cik muļķīgs un vecmodīgs, nesaprotams- izskatītos no malas, cilvēkam, kurš pie tā pieturas- ir pamatots, argumentēts. Protams, dzīve iet uz prieksu- un sis tas  kaut kādās jomās- vienkārši vairs nav aktuāli,. tad jau gan turēties pie kaut kā tāda- būtu mazliet nesaprātīgi.

... Ja neuzspiež tos citiem ...

jadoma par sevi,jo pasam jadzivo miera ar sevi,bet apkartejiem ,katram ir savi principi,kas ari citiem krit uz nerviem,un no rita spoguli tu skaties uz sevi un ka varesi dzivot ,ja tev nepatiks tas tipins ,kas no rita spoguli skatas uz tevi ?

Tas kurš savā dzīve iedibinājis noteiktus principus un pieturas pie tiem,ir daudz labāks un patiesāks par to,kurš vienmēr gaida glaimus.Pieslipēties ir labi,ja tai pieslīpēšanai ir kāda jēga.Un ir liela atšķirība starp veselīgu prieku un aklu sekošanu citu viedoklim.

   ar dažiem izņēmumiem man patīk cilvēki ,kas turās pie saviem principiem....
nedarīt otram to ,ko pats negribētu izjust ,ka tev nodara...Tas ir mans princips!

Piekrītu Agrim, ir reizes kad jākļūst pelēkam ( jāizlaipo starp divām patiesībām ), bet pārsvarā jāprot sevi nostādīt ar saviem principiem tā, lai Tevi respektētu.

Jāturas pie pareizajiem principiem, un to principu jau nemaz nav tik daudz . Es pat teiktu , ka viens .

nu ka kuram tas ir.

gan,gan.. Vis atkarigs no situaacijas un kadi i principi.. Bet katrs jau pa reizei parkapj savus principus..

Viss savaa vietaa un laikaa...
Jaabuut stuurgalviigam savu principu ietvaros.

Galvenais , būt saskaņā ar sevi , jo principi var arī pamainīties , atkarībā no situācijas.

Tā ir kāda cita dzīves kārtība....viņa morāle...kaut patiesībā---princips kā tāds- ir spītēšana pašam sev...lai sevi parādītu...kaut pats Kristu.