Tas ir cieņas jautājums .

Lai attiecibām būtu beigas,vajadzīgs svarīgs iemesls,lai tās pārtrauktu,bet ja vienkārši ir vēlme iesākt tās ar kādu citu,tad vajag uzmanīgāk izvēlēties to,ar kuru tās iesākt.Attiecibas nav apavi,kurus,kad tie ir apnikuši,nomainām pret citiem.Vienīgais,varbūt jau pašā sākumā tās attiecibas bija nolemtas,tad ,jo atrāk tās tiks pārtrauktas,jo sekmigākās būs beigas.Ja šķiršana notikusi caur telefonu,tad tās,kurš pielika punktu tām attiecibām,nevēlas to otro redzēt-sāpes  būs mazākās.

kad saldējums izskusis nav jēgas viņu mīcīt un veidot iepriekšējo formu,vajag ielikt saldētavā lai atdziest.....Skatīties otram acīs un teikt ,piedod mums nesanāca....priekškam ,lai justos ka varonis ne glēvuli?Varbūt tomēr padomat ,ka otram slikti un ļoti sāpīgi.Laiks dziedē visas brūces.Paies laiks un varēs mierīgi pasēdet un padzert kafiju restorānā un pasmieties kopā.

viena lieta ,ka pazinot ,bet grutakais ir attiecibas atlaist,un ja cilveku pec skirsanoas neredz ir daudz vieglak,jebkura gadijuma paliek piekersanas,kas daudz kart visu velk garuma,vajag atlaist ,visu piedot un dzvot talak,neviss meklet kludas sevi vai partneri,katrs ir ar saviem putniem un pagale nekad viena nedeg,cita lieta ,ja paliek berni,tad skirsanas jadoma ,ka vinus mazak sapinat ,vini saprot daudz vairak neka mes domajam un pedeja tiksanas nekad nesanak pedeja ,mes dzivojam maza latvija,un dzive vienmer sanak tikties vel un vel ,caur draugiem ,jo tie paliek kopeji,darba darisanas ,vai vienkarsi uz ielas

Nav tāda- pareizāk, labāk- katram pārim, cilvēkam tā štelle būs savādāka. Ja  attiecības nav sanākušas , bet to otru cilvēku cieni -  tad nu  tā smagā saruna par to, ka škiršanās ir neizbēgama- notiks tet-a-tet, klātesot abiem diviem.. nevis pa telefonu... ja nu vienīgi kāds no iesaistītajiem ir tālu prom un nevar būt klāt- ta ir cita lieta. Ja otrs ir izlēmis, ka nevēlas tikties un paziņo par visu pa telefonu- vai ir jēga uzprasīties uz kaut kādiem skaidrojumiem, tikšanos, atvadām- viņam( vai viņai..)- tas vairs nav aktuāli..

Noteikti vajag tikties kaut pēdējo reizi,varbūt tomēr kļust žēl pieņemtā lēmuma,sagribās mainīt atpakaļ. Visādā gadījumā noteikti jānēgina škirties draudzīga garā,neplēšot viens otram acis ārā.Piekrītu Alisei,ka būtu jauki,ja vīrietis uzdāvinātu ziedus,pateicībā par kopā pavadito laiku.

nebija nevienas meitenes :D

domaaju ka godiigs cilveeks paskatiisies aciis un pateiks ka viss ir cauri, nevis meklees peectel lai pazvaniitu.... tas ir gleevi.... un kapeec vispaar jaasaietas kopaa, ja ir jaaizbeidz attieciibas...? iisteniibaa pasaule ir pilna salauztu sirzu un tas saap....saap ka jaaskataas uz citiem kam saap jo neviens neveeleetos buut  vinu vietaaa. arii es zinu kaadas ir siis saapes, kad veelmes nav piepildijusaas....un attieciibas nav piepildiitas...

No Mīļotā cilvēka atvadās tikai kapos....un divu cilvēku attiecības ir kaut kas lielāks par telefonā pārmītiem vārdiem
...aci pret aci un zobs pret zobu,tad jau vismaz viss tiek izteikts un sajusts

Nav tādas pieredzes.Ceru , ka arī nebūs ! Godīgs cilvēks arī sāpīgās lietās būs godīgs , nevis slēpsies aiz telefona trubas.

Atbildot tieši uz jautājumu .
Nē , neuzskatu , ka nepieciešama pēdējā tikšanās , jo tā tāpat neko neizmainīs , vien sirdi sasāpinās un dažreiz var iespējami miermīlīgajā šķiršanās procesā ienest kādas ļoti nepatīkamas emocijas , kuras tad no prāta ilgi neizzudīs , būs nepatīkami .
Cilvēki atvadās , manuprāt , pāris reižu mūžā - ja tālu jādodas projām un uz neatgriešanos un kapos , protams .
Telefona ,,atvadas" ir  ikdienišķa pļāpāšana .
Iesaku - aiziet ar paceltu galvu un likties mierā ! Un pasmaidīt !
JA VIEN  - nav bērni , par kuriem jārūpējas vienmēr . Bet to darīt arī var netiekoties , ja tā cer justies  labāk .
( modē ir atzīmēt - ar manu dzīvi nekāda sakara šajā atbildē )

Domāju,lai nepaliktu ilgstošs aizvainojums pret otru,ir vajadzīga pēdējā tiksanās.Bet vajag drusku sev pārkāpt pāri un atcerēties arī labo,ko pateikt.Jo pēc ilga laika varbūt nāks atmiņā domas arī par to,kas bijis labs.Tagad dominē aizvainojuma un pazemojoša sape--ka attiecības izjūk.Bet pēc pusgada jau uz dzīvi skatīsies savādāk.Cilvēki ir loti daudz un tik pat arī dažadi.

Kad attiecībam beigas , nav vajadzīga nekāda tikšanās , gaušanās un tamlīdzīgi . Ja , teiksim tā  , piemēra pēc , esi pamesta , jāpaceļ deguns , lai citi redz , ka viss ir labākajā kārtībā , ka tā arī bija domāts , un ar smaidu jādzīvo !

Bezvēsts pazudušo statuss izpaliek- nemeklē, jo tika paziņots- viņam/ai labi klājas. Iedomājies- aizbraucis uz citu Kontinentu, biļete tev līdzbraukšanai- nesanāca.

Ne budem o grustnom..

Uzskatu,ka ir vajadzīgs... bet traki,ja tikai no vienas puses tas ir aktuāli... mana gadījumā viss beidzās ar sarunu-paliec sveika, pašlaik es braucu uz UK...(+vēl šim braucienam pievienojās info,ka pie citas būtnes) ka pat nesanaca tāda iespēja kā atvadīties... un kas notiek manī tagad? Haoss...bardaks...cīņa pašai ar sevi...

Katram savs.Man intresetu,kads bija iemeslis.Lai nakosoreizi nepielaistu kludas.Bet,katris dara ka uzskata par vajadzigu.

Ja ja viss ir sagājies ,, dēlī,, labāk klusiņām katram uz savu pusi.Ko tās izrunāšanās un ilgās atvadas dos,nu neko,tikai liegas raizes un galvassāpes.

Pateikt cau un aiziet.