Ar pacietīgajiem ir kā ar ēzelīšiem - jo vairāk nes, jo vairāk mēģina uzkraut... bet arī ēzeļa dzīvē pienāk brīdis, kad priekšā izkārtais burkāns vairs nespēj kalpot par stimulu nastas nešanai. tad var cerēt,ka ātra skriešana un laba slēpšanās palīdzēs...  

Kas mūs nesalauž, tas dara mūs stiprus!

Ir tādi, kas spēj piedot, bet ne paciest, ir tādi, kas pacieš līdz brīdim, kad vadzis lūst. Ir vēl trešie, kas čīkst un vaid par to, kas jāpacieš ( it kā), bet patiesībā, viņus šī mocekļa loma pat ļoti apmierina, jo tiklīdz gribēsi palīdzēt, tas nebūs vajadzīgs, dabūsi vēl pa galvu.

Katram sava spēju robeža , bet vadzis plīst visiem !

Bet tas vadzis kādreiz lūst arī tam stiprajam...

Katram tiek dots pēc spēkiem.Traki ir būt "tirliņam"kas pat mazumiņu pārbaudes nevar izturēt.

Kā bībelē-kam nav ,tam tiks atņemts.

un visi dzīves izprovicēti - vismaz ,ja nevar ,tad mēģina..., kad apjauš ,ka nav verts ar met nost ,kaut vai ceļams, jo jegas tad nav...TIK SEVIS IZZINāšANA:)

Muļķības !!! - ja pareizi māk,saprāta robežās,sabalansēt savas spējas ar realitāti-nekas nav par grūtu.
Citiem vadzis lūzt vēl neko neuzsākot!!!.

Jāvelk par zemi!...

..kāpēc jāsaka "gāž"....?..tikai problēmas risinot cilvēks attīstās.Ja cilvēka dzīve ir bez problēmām, viņa dvēseles attīstība stāv uz vietas....nekas nenotiek...
....

Ja nemēģināsi pacelt, kā zināsi vai to vari? Otra lieta, ja ko ļoti vajag, tad cilvēks var bezgala daudz spēt paveikt! Ne velti saka - drošam pieder pasaule!

lidz laikam

Nu bet protams.Ir taču atšķirība zirgos,auļotājs vai vezumnieks