Nu, dažreiz tas "balsts" ir pamatīgi iebetonēts, un noteikti pamanās piebremzēt jebkurus centienus kādam no piederīgajiem tai būvei pārāk iedvesmoties un sākt lidot...
Un arī pašiem pienākuma apziņa liedz pārāk tālu no dzimtās ģimenes ligzdiņas pamukt.
Var būt divējādi - vai nu ģimene mums dota par laimi, vai - par sodu.
Kā  nu kuram palaimējies!

Man nau dvinu   ka vasjam  

Tas jautājums jau laikam paliek Jūsu ziņā. Neviens to nezin labāk par siervietēm.

Nu taa kaa ar gjimeni daamas parasti domaa sevi,tad var jau buut,lai gan man kaa vientuljniekam ar ne vainas.

Ir ģimenes kas tik norej,noniecina,,nevis pamudina uz labāko,un pat bērnu neatbalsta!!
Citu reizi tā vien izskatas ka no malas cilvēks atsaucīgāks par ģimeni,,

/un tad paši vīri brīnās,kāpēc viņu mīļā sieva neko nesaka,,,neuztic,/

....ģimene ir mūsu balsts un saturs šajā pasaulē