Dažreiz arī jāpamelo. Smagi slimam  (bezcerīgam) jāuzmundrina un jāsaka kaut kas pozitīvs. Dodot cerību uz izveseļošanos gadās, ka atveseļojas, jo tev ticēja.

Nē, nē, labāk tomēr sākumā  to situāciju novērtēt...
Un tad - pēc izdarītajiem secinājumiem. Jo dažreiz tie secinājumi varētu būt nemierā ar mūsu patiesības teikšanu.  

...mīļā miera labad,....labāk ir arī kādreiz noklusēt...vēl jo vairāk ,var izrādīties,ka tā ir mūsu subjektīvā,nevis objektīvā patiesība

Patiesību es nezinu. Man ir tikai viedoklis par kādu situāciju vai notikumu, balstoties uz pieredzi vai vispārējas informācijas zināšanām. Apbrīnoju tos cilvēkus, kuri savu iedomāto taisnību paceļ par Patiesību... Savu viedokli varu gan skaļi izteikt, gan paklusēt. Patiesību tas nemainīs. Par to "labumu" (sava viedokļa izklāstu) vēl stipri jāpiedomā, izvērtējot katru konkrētu situāciju atsevišķi.

tā ir tikai Tevis paša patiesība... šinī mirklī... a kā būs pēc 5 gadiem ,...pēc 10...

Nē , tās nav godīgi  

Tas tiesa lai ari cik ta butu nepatikama

Patiesiiba katram sava ---nepieder nevienam---spaarnaina...

tu pat nezini, kāda Patiesība var būt rīt...kad nāksies strebt zirņu biezputru ar kameras biedriem...un ienākot tevi-čali...viskrutāko no ielas!-sveicinās demebeļi ar savu gudrību-sveika ..skaistulīt!-vai var paprovēt-rīt man sroks beidzas!